LIELIE GRĒKI
Tie ir septiņdesmit divi:
1. Netaisnīgi nogalināt cilvēku.
2. Pārkāpt laulību, piekopt netiklību (zinā).
3. Nodarboties ar sodomiju (livāta).
4. Dzert vīnu un visu veidu alkoholiskos dzērienus. (Arī alus dzeršana ir harāma.)
5. Zagt.
6. Baudas dēļ lietot narkotiskas vielas.
7. Ar varu atņemt citam mantu, tas ir, laupīt.
8. Liecināt nepatiesi.
9. Ramadāna gavēņa laikā bez attaisnojuma ēst musulmaņu acu priekšā.
10. Ņemt vai dot procentus (faizu).
11. Ļoti daudz zvērēt.
12. Būt nepaklausīgam vecākiem un pretoties viņiem.
13. Pārtraukt apciemot mahram radiniekus, kas ir krietni.
14. Kaujas laikā pamest kauju un bēgt no ienaidnieka.
15. Netaisnīgi apēst bāreņa mantu.
16. Krāpties, lietojot svarus un mērus.
17. Veikt namazu pirms tā laika vai pēc tā.
18. Salauzt ticības brāļa sirdi. (Tas ir lielāks grēks nekā sagraut Kabu.) Pēc neticības nav neviena grēka, kas Visvareno Allāhu aizvainotu vairāk nekā sirds salaušana.
19. Teikt vārdus, ko Allāha Sūtnis (sallallahu alaihi va sallam) nav teicis, un piedēvēt tos viņam.
20. Ņemt kukuļus.
21. Izvairīties no patiesas liecības.
22. Nedot zakātu un ušru no savas mantas.
23. Tam, kas to spēj, neapturēt grēcinieku, kad redz viņu grēkojam.
24. Sadedzināt dzīvu dzīvnieku.
25. Iemācījies Diženo Korānu, vēlāk aizmirst, kā to lasīt.
26. Zaudēt cerību uz Visvarenā Allāha žēlastību.
27. Nodot cilvēkus, vienalga, vai tie ir musulmaņi vai neticīgie.
28. Ēst cūkgaļu.
29. Nemīlēt kādu no Allāha Sūtņa ashābiem (ridvanullahi taala alaihim adžmain) un lamāt viņu.
30. Turpināt ēst, kad jau esi paēdis.
31. Sievietēm – izvairīties no sava vīra gultas.
32. Sievietēm – doties ciemos bez vīra atļaujas.
33. Saukt godīgu sievieti par netiklu.
34. Nodarboties ar namīmu, tas ir, nēsāt runas starp musulmaņiem. 35. Rādīt citiem savu avratu (ķermeņa daļas, kas jāsedz). (Vīrietim avrats ir ķermeņa daļa starp nabu un ceļiem, sievietei – arī mati, rokas un kājas.) Arī skatīties uz cita avratu ir harāms.
36. Ēst maitu un dot to ēst citiem. 37. Nodot to, kas uzticēts. 38. Aprunāt musulmani (gība). 39. Skaust.
40. Pielīdzināt Allāham citus (širks). 41. Melot. 42. Būt augstprātīgam, uzskatīt sevi par pārāku.
43. Nāvei tuvam slimniekam – slēpt mantu no mantinieka. 44. Būt skopam, ļoti sīkstam.
45. Mīlēt pasauli (pasaulīgās iekāres).
46. Nebaidīties no Visvarenā Allāha soda. 47. Neticēt, ka harāms ir harāms (aizliegts).
48. Neticēt, ka halāls ir halāls (atļauts). 49. Ticēt zīlnieku zīlēšanai un tam, ko viņi stāsta par apslēpto. 50. Novērsties no savas reliģijas, kļūt par atkritēju (murtadu).
51. Bez attaisnojuma skatīties uz svešām sievietēm un meitenēm (nā-mahram), tas ir, (ar iekāri) skatīties uz tām, uz kurām skatīties ir harāms. 52. Sievietēm – ģērbties vīriešu drēbēs. 53. Vīriešiem – ģērbties sieviešu drēbēs. 54. Grēkot Kabas svētajā teritorijā (Harām). 55. Saukt azānu un veikt namazu, pirms ir pienācis tā laiks.
56. Nepaklausīt valsts vīru pavēlēm un likumiem, pretoties tiem.
57. Pielīdzināt savas sievas intīmās vietas savas mātes intīmajām vietām. 58. Lamāt savas sievas māti.
59. Mērķēt ar ieroci vienam uz otru.
60. Ēst un dzert suņa atliekas. 61. Pārmest otram labo, ko esi viņam darījis. 62. (Vīriešiem) valkāt zīdu. 63. Spītīgi palikt nezināšanā (neapgūt Ahl as-Sunna ticību, fardus, harāmus un visas nepieciešamās zināšanas).
64. Zvērēt pie kaut kā cita, nevis pie Visvarenā Allāha un vārdiem, ko paziņojis islāms.
65. Izvairīties no zināšanām (ilms).
66. Nesaprast, ka nezināšana ir nelaime.
67. Spītīgi atkal un atkal darīt mazos grēkus. 68. Bez vajadzības skaļi un daudz smieties.
69. Palikt džunubā tik ilgi, ka nokavē namaza laiku. 70. Tuvoties sievai, kad viņai ir mēnešreizes vai pēcdzemdību asiņošana.
71. Nodarboties ar tagannī (Korāna lasīšanu ar dziedājumu). Dziedāt netikumīgas dziesmas, spēlēt mūzikas instrumentus. 72. Izdarīt pašnāvību, tas ir, nogalināt sevi.
Skaisti tikumi (ahlāks)
Islāms pavēl izdaiļot sevi ar skaistiem tikumiem, attīrīt nafsu no sliktām īpašībām, būt ar labu raksturu un it visā šķīstam un kautrīgam. Zinātni, kas māca šīs zināšanas un ceļus, sauc par tasavufu.
Kā medicīnas zinātne māca par ķermeņa veselību, tā tasavufa zinātne māca, kā sirdi un dvēseli atbrīvot no sliktām īpašībām. Tā attālina cilvēku no ļauniem darbiem, kas ir sirds slimības pazīmes, un ļauj Allāha labvēlības dēļ darīt labus darbus un veikt pielūgsmi.
Islāms pavēl vispirms iegūt zināšanas, pēc tam saskaņā ar tām darīt darbus un veikt pielūgsmi, un to visu darīt Allāha labvēlības dēļ; īsi sakot, islāms pavēl ilmu (zināšanas), amalu (darbus) un ihlāsu (patiesu nodomu). Ja cilvēka garīgo pacelšanos un šīs pasaules un mūžīgās pasaules laimes sasniegšanu salīdzinātu ar lidmašīnas lidojumu, tad ticība un pielūgsme būtu tās korpuss un dzinēji.
Bet virzīšanās pa tasavufa ceļu ir tās enerģijas avots, tas ir, degviela. Lai sasniegtu mērķi, ir jāiegūst lidmašīna, tas ir, ticība un pielūgsme. Bet, lai tā sāktu kustēties, ir vajadzīgs spēks, tas ir, virzīšanās pa tasavufa ceļu.
Tasavufam ir divi mērķi:
Pirmais – lai ticība kļūtu par sirdsapziņas daļu, tas ir, iesakņotos sirdī un to nesatricinātu ietekmes, kas rada šaubas. Ticība, kas nostiprināta ar prātu, pierādījumiem un argumentiem, nav tik stipra. Visvarenais Allāhs Svētā Korāna sūras ar-Rad 28. ājatā pēc nozīmes teica: „Ticība iesūcas un iesakņojas sirdīs tikai un vienīgi ar zikru.” Zikrs nozīmē katrā darbā un katrā kustībā atcerēties Visvareno Allāhu un darīt to, kas Viņam ir tīkams.
Tasavufa otrais mērķis ir, lai pielūgsme, ko māca fikha zinātne, tiktu veikta viegli un ar prieku un lai tiktu novērsts slinkums un nepatika, kas rodas no nafs al-ammāra (ļaunumu pavēlošās dvēseles). Veikt pielūgsmi viegli un ar prieku un ar riebumu novērsties no grēcīgiem darbiem var tikai tas, kas apgūst tasavufa zinātni un virzās pa šo ceļu.
Jāzina, ka tasavufam pieķeras nevis tādēļ, lai redzētu to, ko citi nezina, vēstītu par apslēpto, redzētu gaismas un garus vai vērtīgus sapņus.
Lai sasniegtu atziņas (marifas), zināšanas un stāvokļus, ko iegūst ar tasavufu, vispirms ir jāizlabo ticība, jāapgūst islāma pavēles un aizliegumi un saskaņā ar tiem jādara darbi un jāveic pielūgsme. Ja netiek izdarītas šīs trīs lietas, nav iespējams attīrīt sirdi, atbrīvot to no sliktām īpašībām un attīrīt un audzināt nafsu.