54 FARDI
Islāma zinātnieki no fardiem, kas katram musulmanim ir jāapgūst, jātic un jāievēro, ir izvēlējušies piecdesmit četrus: 1. Zināt, ka Visvarenais Allāhs ir Viens, un nekad Viņu neaizmirst. (Tas ir, censties visu darīt saskaņā ar islāmu.)
2. Ēst un dzert to, kas ir halāls. 3. Veikt abdestu (rituālo mazgāšanos).
4. Katru dienu, kad pienāk laiks, veikt piecus ikdienas namazus. 5. Veikt guslu (pilno mazgāšanos) pēc haida (mēnešreizēm), nifāsa (pēcdzemdību asiņošanas) un džunuba (rituālās nešķīstības).
6. Ticēt, ka par cilvēka rizku (iztiku) galvo Visvarenais Allāhs. 7. Valkāt tīras drēbes, kas iegūtas halālā ceļā. 8. Strādāt, paļaujoties uz Allāhu (tavakuls). 9. Būt apmierinātam ar to, kas ir.
10. Pateikties Visvarenajam Allāham par Viņa dāvanām (lietot Viņa dāvanas tur, kur tas ir pavēlēts). 11. Būt apmierinātam ar kazā un kadaru (Allāha lēmumu un likteni).
12. Būt pacietīgam nelaimēs (nesacelties). 13. Nožēlot grēkus (veikt taubu).
14. Pielūgt ar ihlāsu (patiesu nodomu). 15. Uzskatīt islāma ienaidniekus par ienaidniekiem.
16. Uzskatīt Svēto Korānu par vienu no četriem pierādījumiem (dalīliem).
17. Gatavoties nāvei, tas ir, censties nomirt ar ticību, pildot fardus un izvairoties no harāma.
18. Mīlēt to, ko mīl Visvarenais Allāhs, un nemīlēt to, ko Viņš nemīl, un izvairīties no tā. (To sauc par „hubb fillah un bugd fillah”.) 19. Darīt labu vecākiem. 20. Tiem, kas spēj, – censties, cik iespējams, izplatīt reliģijas pavēles (amr bil-marūf un nahj an al-munkar).
21. Apciemot mahram radiniekus, kas ir krietni. 22. Nenodot to, kas uzticēts (amānats).
23. Vienmēr baidīties no Allāha un izvairīties no harāma.
24. Paklausīt Allāham un Viņa Sūtnim. (Tas ir, visu darīt saskaņā ar islāmu.)
25. Izvairīties no grēkiem un nodoties pielūgsmei. 26. Nesacelties pret valdnieku (ulul amr, likumiem) un paklausīt musulmaņu vadītājiem. 27. Raudzīties uz pasauli, mācoties no tās.
28. Pārdomāt Visvarenā Allāha esamību. 29. Sargāt mēli no harāmiem un nešķīstiem vārdiem.
30. Attīrīt sirdi no pasaules nederīgajām lietām un kaitīgajām vēlmēm. 31. Ne par vienu neņirgāties. 32. Neskatīties uz harāmu. 33. Vienmēr turēt savu vārdu. 34. Sargāt ausis no nešķīstiem vārdiem un mūzikas instrumentiem. 35. Apgūt fardus un harāmus. 36. Pareizi lietot svarus un mērus.
37. Nekad nejusties drošam no Visvarenā Allāha soda, bet vienmēr baidīties. 38. Nezaudēt cerību uz Visvarenā Allāha žēlastību. 39. Dot zakātu nabadzīgiem musulmaņiem un palīdzēt viņiem. 40. Nesekot nafsa harāmajām vēlmēm.
41. Pabarot izsalkušo Allāha labvēlības dēļ.
42. Strādāt, lai iegūtu pietiekami daudz rizka (ēdiena, apģērba un mājokļa).
43. Dot zakātu no savas mantas un ušru (desmito tiesu) no savas ražas. 44. Netuvoties sievai, kad viņai ir mēnešreizes vai pēcdzemdību asiņošana.
45. Attīrīt sirdi no grēkiem.
46. Sargāties no augstprātības. 47. Sargāt bāreņa mantu.
48. Turēties tālu no stāvokļiem un rīcības, kas var izraisīt iekāri pret jauniem zēniem.
49. Neatstāt ikdienas namazus kazā (nenokavēt to laiku). 50. Nepielīdzināt Allāham citus (neveikt širku).
51. Izvairīties no laulības pārkāpšanas un netiklības (zinā). 52. Nedzert alkoholiskos dzērienus.
53. Velti nezvērēt.
54. Netaisnīgi, ar varu, tas ir, nelikumīgā veidā, neņemt citu mantu. Baidīties aizskart citu cilvēku tiesības. (Vissvarīgākā cilvēku tiesība, par kuras aizskaršanu sods ir vislielākais, ir pienākums veikt amr bil-marūf saviem radiniekiem un tiem, kas ir tavā pakļautībā, un mācīt viņiem reliģijas zināšanas. Tāpat ir tad, ja bidata piekritējs izmaina Ahl as-Sunna ticību un sabojā reliģiju un ticību.)
„Ja kāds izdara grēku un pēc tam to nožēlo, šī nožēla ir viņa grēka izpirkšana” Svētais hadīss
Ak, sirds, kam tev šis tērps, šī kņada un šī greznība,
ja tavam augumam pietiek ar rupju vadmalu un vienkāršu apmetni?
Mani grēki un nepaklausība gan pārsniedz visas robežas, ak, mans valdniek,
bet tu esi aizlūguma avots – es nācu pie tevis, cerēdams uz līdzjūtību.
Šis Muhibbī nožēlo grēkus – pieņem viņa nožēlu,
ak, mūsu Kungs, pasargā viņu no šaitāna kārdinājuma!
Kanûnî Sultân Süleymân (Muhibbî)