ZAKĀTA DOŠANA

Islāma trešais nosacījums ir zakāta došana.

Lai no zelta, sudraba un tirdzniecības precēm dotu zakātu, tiem jābūt nisāba daudzumā. Nisābs nozīmē robežu starp bagātību un nabadzību. Nisāba daudzums zeltam ir 96 grami. Sudrabam tas ir 672 grami. To, kam bez pirmās nepieciešamības lietām pieder jebkāda veida manta nisāba daudzumā, sauc par bagātu. To, kam tik daudz mantas nav, sauc par nabagu. Ja zelta naudas un zelta priekšmetu, sieviešu rotaslietu, zelta zobu kronīšu un visu veidu tirdzniecības preču kopējais svars ir 96 grami vai sudraba priekšmetu svars ir 672 grami un pēc tam tie paliek rokās vienu hidžras gadu, tas ir, 354 dienu arābu gadu, tad no to svara četrdesmitā daļa jānodala un jādod vienai vai vairākām no astoņām cilvēku grupām, kas minētas Svētajā Korānā. To sauc par zakātu. Piemēram, tam, kam ir 100 grami zelta, pēc viena arābu gada ar zakāta nodomu jānodala divarpus (2,5) grami zelta un jāatdod kādam musulmanim nabagam pēc savas izvēles. Zakāts jādod nabagiem, kam nepieder kurbāna nisābs, musulmanim, kas ir parādos, tam, kas vietā, kur atrodas, ir nabags, pat ja savā zemē ir bagāts, un tam, kas nonācis trūkumā džihāda vai hadža ceļā.

Par nabagu sauc to, kam ir vairāk par iztikai nepieciešamo, bet mazāk par kurbāna nisābu. Jebkurš ierēdnis, lai cik liela būtu viņa alga, ja viņam ir grūti uzturēt māju, var saņemt zakātu, un viņam nav vādžibs upurēt kurbānu un dot fitru. Tas, kas māca vai mācās reliģijas zināšanas, var saņemt zakātu, pat ja viņam ir iztika četrdesmit gadiem. Par zakāta naudu nevar celt mošeju, veikt džihādu vai hadžu. Bagātais nevar dot zakātu savām mātēm un tēviem, saviem bērniem un sievai. Viņš drīkst to dot brāļiem un māsām, vedeklai, znotam, vīramātei vai sievasmātei, vīratēvam vai sievastēvam, tēva māsai, tēva brālim, mātes brālim un mātes māsai. Dot viņiem ir vēl lielāks savābs. Nabagam dod mazāk par nisābu. Taču, ja viņam ir ģimene un bērni, var dot tik daudz, lai nevienam no viņiem nesanāktu nisāba daudzums. Tam, kas izšķiež savu mantu vai izlieto to harāmam, zakātu nedod. Tā kā saijidi tagad nevar saņemt savu tiesu no kara laupījuma, zakātu dod arī viņiem.

Nelepojies ar mantu un īpašumu, nesaki: „Vai ir vēl kāds tāds kā es?”

Uzpūtīs pretvējš un izkaisīs visu kā pelavas klonā!

Ir četru veidu zakāta manta:

1. Zelts un sudrabs.

2. Visu veidu preces, kas nopirktas tirdzniecībai.

3. Četrkājaini dzīvnieki, kas ganās laukos un pļavās. 4. Zemes ražas, tas ir, ušrs.

„Tajā dienā Mana žēlastība ir tikai tiem, kas, baidīdamies no Manis, sargājas kļūt par neticīgajiem un darīt grēkus, kas dod savu zakātu un tic Svētajam Korānam un Manam Pravietim (alaihis-salam)” Al-Arāf: 156

Abū Hanīfa (rahimahullahu taala) saka: „No labības, augļiem un dārzeņiem, kas izauguši no zemes, ko apūdeņo lietus vai upe, kā arī no medus, lai cik liels būtu to daudzums, tūlīt pēc ražas novākšanas ir fards atdot nabagiem desmito daļu. To sauc par ušru. Ēst ražu, neatdodot no tās ušru, ir harāms.”

Ja tirdzniecības preču nisābs ir 96 gramu zelta naudas vērtībā, četrdesmito daļu no tirdzniecības preču iepirkuma cenas vērtības dod zeltā. Vai arī to dod no pašām tirdzniecības precēm. Cilvēkam, kam ir prasījumi pret citiem un kam rokās ir parādzīmes, ir jādod no tiem zakāts. To dod no mantas, kas ir rokās. Manta nabagam jānodod rokās.

Papīra naudas nisābu aprēķina tikai pēc zelta naudas, un tās četrdesmito daļu dod zeltā. Ir seši nosacījumi, lai zakāts būtu fards: 1. Būt musulmanim. 2. Būt sasniegušam dzimumgatavību (bulūgu). 3. Būt saprātīgam. 4. Būt brīvam. 5. Būt halālas zakāta mantas īpašniekam zakāta nisāba daudzumā. 6. Mantai, kas ir rokās, jāpārsniedz vajadzības un parādi. Ja tas, kam zakāts ir kļuvis par fardu, nedod to musulmanim nabagam vai ja viņam ir citi parādi, viņa labie darbi, labdarība un dotā sadaka (žēlastības dāvana) nedod savābu, bet kļūst par grēku. Viņam ir fards dot savu zakātu un samaksāt parādu.

Ramadāns ir atnācis, mošejas iekrāsojušās gaismā.

Atskanēja lielgabala šāviens, iedegās lampas,
mēs visi tam ticam.
Pirmās desmit dienas ir bagātas ar žēlastību,
pēc tam grēki tiek piedoti.
Svētku naktī ticīgie
tiek atbrīvoti no Elles.
Mans brāli, gavē arī tu
un veic savus namazus!
Ik brīdi sargies no grēka,
Ellē ir lielas mokas!
Ienaidnieks tev uzbrūk
un saka, ka gavēnis vājina.
Viņš samin zinātni un zināšanas,
nodevējs vienmēr melo!
Mosties! Lielākā daļa tava mūža ir pagājusi,
gavē un saproti izsalkušo un paēdušo!
Lasi islāma grāmatas,
ieelpo cilvēcības smaržu!