KĀ VEIC NAMAZU
Namazs, ko vīrietis veic viens
Piemēram, rīta namaza sunnu veic šādi:
1. Vispirms pagriežas pret kiblu. Pēdas tur paralēli, četru pirkstu platumā vienu no otras. Ar īkšķiem pieskaras ausu ļipiņām, plaukstas pavērš kiblas virzienā. Kad sirdī izteikts nodoms: „Es nodomāju Allāha labpatikas dēļ veikt šodienas rīta namaza sunnu, pagriezos pret kiblu”, saka „Allahu akbar” un zem nabas uzliek labo roku uz kreisās. Labās rokas īkšķis un mazais pirkstiņš kā gredzens cieši apņem kreiso plaukstas locītavu.
2. Nenovēršot acis no vietas, kur tiks veikta sadžda (klanīšanās līdz zemei):
lasa Subhanaka.
Pēc Auzu un Basmalas lasa Fātihu.
Pēc Fātihas, nelasot Basmalu, lasa papildsūru (zamm as-sūra), piemēram, „Alam tara kaifa”. Ja izrunā Basmalu, iegūst arī mustahaba atlīdzību (savābs).
3. Pēc papildsūras, sakot „Allahu akbar”, noliecas rukū. Rokas cieši satver ceļgalus, muguru tur taisni un, nenovēršot acis no pēdām, trīs reizes saka „Subhana Rabbijal-azim”. Ja to saka 5, 7, 9 vai 11 reizes, iegūst arī mustahaba atlīdzību. 4. Iztaisnojoties ar vārdiem „Sami Allahu liman hamidah”, bikses neparauj uz augšu un acis nenovērš no sadždas vietas. Pilnīgi iztaisnojies, saka „Rabbana lakal-hamd”. [Šo taisno stāvēšanu sauc par kaumu.] 5. Ilgi nestāvot, ar vārdiem „Allahu akbar” dodas sadždā. Dodoties sadždā, secīgi:
uz zemes noliek labo ceļgalu, tad kreiso ceļgalu, labo roku, tad kreiso roku, degunu un pieri. b) Kāju pirkstus saliec kiblas virzienā.
Galvu novieto starp abām rokām. d) Roku pirkstus satur kopā. e) Plaukstas piespiež pie zemes. Elkoņus pie zemes nepiespiež. f) Šajā stāvoklī vismaz trīs reizes saka „Subhana Rabbijal-ala”. Ja to saka 5, 7, 9 vai 11 reizes, ir iegūta arī mustahaba atlīdzība. Pēc tam:
6. Ar vārdiem „Allahu akbar” apsēžas. Kreiso pēdu izklāj uz zemes, labās pēdas pirkstus saliec kiblas virzienā un uz augšstilbiem sēž tik ilgi, cik vajag, lai pateiktu „subhanallah”. Plaukstas noliek uz ceļgaliem, un pirkstus brīvi atstāj kiblas virzienā.
„Visvarenais Allāhs pavēlēja veikt namazu piecas reizes dienā. Ja kāds labi veic abdestu, veic šos namazus to laikā un pilnīgi izpilda to rukū un pazemību (hušū), Visvarenais Allāhs ir apsolījis viņam piedot. Tam, kas to nedara, Viņš nav devis solījumu. Ja Viņš grib, Viņš tam piedod, ja grib – soda” Svētais hadīss
7. Ilgi nesēžot uz augšstilbiem, ar vārdiem „Allahu akbar” atkal dodas sadždā. [Sēdēšanu starp abām sadždām sauc par džalsu.] 8. Sadždā atkal vismaz trīs reizes sacījis „Subhana Rabbijal-ala”, ar vārdiem „Allahu akbar” ceļas kājās otrajam rakatam. Ceļoties no sadždas, no zemes jāpaceļ vispirms piere, tad deguns, tad kreisā un labā roka, tad kreisais un labais ceļgals. 9. Stāvot pēc Basmalas lasa Fātihu, pēc tam papildsūru un ar vārdiem „Allahu akbar” noliecas rukū.
10. Otro rakatu pabeidz tāpat, kā aprakstīts pirmajā rakatā. Tikai pēc otrās sadždas, sakot „Allahu akbar”, neceļas kājās, bet apsēžas uz augšstilbiem un: a) nolasījis lūgšanas Attahijatu, Allahumma salli, Allahumma barik un Rabbana atina, dod salāmu vispirms pa labi, sakot „Assalamu alaikum va rahmatullah”, pēc tam pa kreisi, sakot „Assalamu alaikum va rahmatullah”.
- Pēc salāma saka „Allahumma antas-salam va minkas-salam tabarakta jā zal-džalali val-ikram”.
Neko nerunājot, ceļas veikt rīta namaza fardu. Jo runāšana starp sunnu un fardu, lai arī nesabojā namazu, samazina tā atlīdzību. Pēc tam tādā pašā veidā, nodomājot fardu, veic 2 rakatus – rīta namaza fardu.
Namaza beigās, devis salāmu un sacījis „Allahumma antas-salam…”, trīs reizes lasa „Astagfirullahal-azim al-karim allazi la ilaha illa huval-hajjal-kajjuma va atubu ilaih”, pēc tam lasa Ājat al-kursī un saka trīsdesmit trīs tasbīhus, tas ir, „Subhanallah”, trīsdesmit trīs tahmīdus, tas ir, „Alhamdulillah”, un trīsdesmit trīs takbīrus, tas ir, „Allahu akbar”, un lasa vienu tahlīlu, tas ir, „La ilaha illallahu vahdahu la šarika lah, lahul-mulku va lahul-hamdu va huva ala kulli šaiin kadir”. Tie jālasa klusi. Lasīt tos skaļā balsī ir bidats. Pēc tam lūdz Allāhu (dua). Lūdzot, rokas paceļ krūšu augstumā. Elkoņos rokas nesaliec. Plaukstas atver un pavērš pret debesīm. Jo tāpat kā namaza kibla ir Kaba, lūgšanas kibla ir debesis. Pēc lūgšanas nolasa svēto ājatu „Subhana Rabbika…” un noglauda ar rokām seju.
Kā veic pārējos namazus
Ja veicamais namazs ir 3 rakatu (vakara namazs un vitra namazs), divus rakatus veic tāpat, kā veic divus rīta namaza rakatus. Trešajā rakatā vakara namazā lasa tikai Fātihu, papildsūru nelasa. Vitra namazā pēc Fātihas lasa arī papildsūru, sauc takbīru, paceļ rokas līdz ausīm un lasa lūgšanas Kunut. Pēc trešā rakata rukū un sadždas apsēžas.
Ja veicamais namazs ir 4 rakatu, divus rakatus veic tāpat, kā veic divus rīta namaza rakatus. Fardu un vādžibu namazu un pusdienas namaza pirmās sunnas pirmajā sēdē lasa tikai Attahijatu. Fardu namazu trešajā un ceturtajā rakatā lasa tikai Fātihu, papildsūru nelasa. Gair muakkada sunnu trešajā rakatā pēc Subhanaka lasa Auzu un Basmalu un Fātihu. Pirmajā sēdē lasa arī Allahumma salli un Allahumma barik, bet trešajā un ceturtajā rakatā pēc Fātihas lasa arī papildsūru. Pēc ceturtā rakata rukū un sadždas apsēžas. Gan 3 rakatu, gan 4 rakatu namazu pēdējā sēdē, nolasījis lūgšanas Attahijatu, Allahumma salli, Allahumma barik un Rabbana atina, dod salāmu vispirms pa labi, sakot „Assalamu alaikum va rahmatullah”, pēc tam pa kreisi, sakot „Assalamu alaikum va rahmatullah”. Pēc salāma saka „Allahumma antas-salam va minkas-salam tabarakta jā zal-džalali val-ikram”.
Pārējos nāfila namazus, kurus veic četros rakatos, veic tāpat kā gair muakkada sunnas.
Namazs, ko sieviete veic viena
Piemēram, rīta namaza sunnu viņa veic šādi: viņa apsedzas no galvas līdz kājām tā, lai nebūtu redzamas ķermeņa formas. Atsegtas paliek tikai rokas un seja. Sūras un lūgšanas, ko viņa lasa namazā, ir tādas pašas kā iepriekš aprakstītajā namazā, ko vīrietis veic viens. Atšķirības ir šādas: a) Viņa nepaceļ rokas līdz ausīm kā vīrieši, bet paceļ tās plecu augstumā, izdara nodomu (nijats) un neizvelk rokas no piedurknēm. [Šajā brīdī pirksti nav ne izplesti, ne sakļauti, bet ir dabiskā stāvoklī.] Viņa sauc takbīru, uzliek rokas uz krūtīm tā, ka labās rokas plauksta ir uz kreisās, un sāk namazu.
Noliecoties rukū, viņa nesakļauj pēdas. Viņa noliek rokas uz ceļgaliem, ceļgalus nesatver, pirkstus neizpleš, bet tur tos kopā. Rukū viņa netur sevi pilnīgi taisni. Muguru, galvu, kājas un rokas viņa netur taisni.
Sadždā viņa izklāj rokas uz zemes tā, ka elkoņi ir tuvu vēderam. Vēderu viņa piespiež pie augšstilbiem. d) Tašahudā viņa sēž uz sēžamvietas, izvirzot pēdas uz labo pusi (tavarruks). Rokas viņa noliek uz augšstilbiem. Pirksti ir cieši kopā.
Lūdzot Allāhu, viņa neizstiepj rokas uz priekšu, bet tur tās noliektas pret seju. Vieglākais veids, kā sievietei namazā būt labi apsegtai, ir plats galvas lakats, kas sedz arī rokas, un plati, gari svārki, kas sedz arī kājas.
Lūgšanas paraugs pēc namaza
„Alhamdulillahi Rabbil-alamin. Assalatu vassalamu ala Rasulina Muhammadin va alihi va sahbihi adžmain. Ak, mans Kungs! Pieņem namazu, ko esmu veicis! Padari labu manu mūža nogali un manas dzīves galu. Ļauj man ar pēdējo elpas vilcienu izrunāt tauhīda vārdus (kalimat at-tauhīd). Piedod un apžēlo manus mirušos. Allahummagfir varham va anta hairur-rahimin. Tavaffani musliman va alhikni bis-salihin. Allahummagfir li va li-validaija va li-ustazija va lil-muminina val-muminat jauma jakumul-hisab. Ak, mans Kungs! Pasargā mani no šaitāna ļaunuma, no ienaidnieka ļaunuma un no manas nafs al-ammāra (uz ļaunu mudinošās dvēseles) ļaunuma! Dāvā mūsu mājām labumu un halālu, svētīgu iztiku! Dāvā islāma ļaudīm drošību! Satriec un izklīdini musulmaņu ienaidniekus! Palīdzi ar savu dievišķo palīdzību musulmaņiem, kas cīnās džihādā pret neticīgajiem! Allahumma innaka afuvvun karimun tuhibbul-afva fafu anni. Ak, mans Kungs! Dāvā izveseļošanos mūsu slimajiem un dziedināšanu tiem no mums, kam ir bēdas! Allahumma inni asalukas-sihhata val-afijata val-amanata va husnal-hulki var-ridaa bil-kadari bi-rahmatika jā arhamar-rahimin. Ak, mans Kungs, dāvā manai mātei, manam tēvam, maniem bērniem, maniem radiniekiem un draugiem un visiem maniem brāļiem ticībā svētīgu mūžu, labus tikumus, veselīgu prātu, veselību un labklājību (āfija), pareizu vadību (hidāja) un nelokāmību (istikāma)! Āmen. Val-hamdu lillahi Rabbil-alamin. Allahumma salli ala…, Allahumma barik ala…, Allahumma Rabbana atina… Val-hamdu lillahi Rabbil-alamin. Astagfirullah, astagfirullah, astagfirullah, astagfirullahal-azim al-karim allazi la ilaha illa huval-hajjal-kajjuma va atubu ilaih.”
„Visvarenais Allāhs nepieņem namazu tam, kam ir kazā palikušu namazu parāds, un tam, kas valkā harāmu apģērbu (džilbābs)” Svētais hadīss
Namaza vādžibi
Namaza vādžibi ir šādi: 1. Lasīt sūru al-Fātiha.
2. Pēc Fātihas lasīt vienu sūru vai vismaz trīs īsus ājatus. 3. Fātihu lasīt pirms sūras.
4. Lasīt Fātihu un pēc Fātihas – papildsūru. (Fātihu lasīt fardu namazu pirmajā un otrajā rakatā un sunnu namazu katrā rakatā ir vādžibs.)
5. Sadždas veikt vienu pēc otras. 6. Trīs un četru rakatu namazu otrajā rakatā sēdēt tik ilgi, cik ilgst tašahuds, ir vādžibs. Pēdējā sēde ir fards. 7. Otrajā rakatā nesēdēt ilgāk par tašahudu. 8. Sadždā likt pie zemes degunu kopā ar pieri. 9. Pēdējā rakatā sēžot lasīt lūgšanu Attahijatu. 10. Namazā ievērot tadīl al-arkān (mierīgu namaza daļu izpildi). 11. Namaza beigās sacīt „Assalamu alaikum va rahmatullah”. 12. Vitra namaza trešā rakata beigās lasīt lūgšanu Kunut. 13. Svētku namazos saukt takbīrus. 14. Imāmam lasīt skaļā balsī rīta, piektdienas, svētku, tarāvīh un vitra namazos un vakara un nakts namaza pirmajos divos rakatos. 15. Imāmam un tam, kas veic namazu viens, pusdienas un pēcpusdienas fardos, vakara namaza trešajā rakatā un nakts namaza trešajā un ceturtajā rakatā lasīt klusā balsī ir vādžibs. Tur, kur imāmam ir vādžibs lasīt skaļā balsī, tas, kas veic namazu viens, drīkst lasīt gan skaļā, gan klusā balsī. No Upurēšanas svētku priekšdienas (arafas dienas) rīta namaza līdz ceturtās svētku dienas pēcpusdienas namazam pēc katra no divdesmit trīs fardu namaziem ir vādžibs lasīt Takbīr at-tašrīk.
Sadžda as-sahv (aizmiršanās un kļūdīšanās sadžda)
Ja tas, kas veic namazu, apzināti vai aiz aizmāršības izlaiž kaut ko, kas namazā ir fards, viņa namazs sabojājas. Ja viņš aiz aizmāršības izlaiž kādu vādžibu, namazs nesabojājas, taču viņam jāveic sadžda as-sahv. Tam, kas apzināti neveic sadždu as-sahv vai apzināti izlaiž kādu no namaza vādžibiem, ir vādžibs šo namazu veikt no jauna. Ja viņš to neveic, viņš kļūst par grēcinieku. Ja izlaista sunna, sadžda as-sahv nav vajadzīga. Sadždu as-sahv veic, ja fards ir aizkavēts vai atkārtots vai ja vādžibs ir izlaists, aizstāts ar citu, atkārtots vai aizkavēts. Ja namazā vajadzīgas vairākas sadždas as-sahv, pietiek to veikt vienu reizi. Ja imāms kļūdās, arī tiem, kas viņam seko, jāveic sadžda as-sahv. Ja kļūdās tas, kas seko imāmam, viņš pats, atsevišķi no imāma, sadždu as-sahv neveic.
Lai veiktu sadždu as-sahv, nolasa tahijātu, dod salāmu uz vienu pusi, tad veic divas sadždas un apsēžas, un namazu pabeidz, nolasot lūgšanas Attahijatu, Salli un barik un Rabbana. Sadždu as-sahv var veikt arī pēc tam, kad nolasīts Salli un barik un dots salāms uz vienu vai abām pusēm, vai arī nemaz nedodot salāmu.
Kas liek veikt sadždu as-sahv
Piecelties tur, kur jāsēž. Apsēsties tur, kur jāceļas. Lasīt klusi, tas ir, ar vāju balsi, tur, kur jālasa skaļi. Lasīt skaļi tur, kur jālasa klusi. Lasīt no Svētā Korāna tur, kur jālasa lūgšana. Lasīt lūgšanu tur, kur jālasa no Svētā Korāna. Piemēram, sūras al-Fātiha vietā lasīt lūgšanu Attahijatu vai tur, kur jālasa Attahijatu, lasīt Fātihu. Šādā gadījumā Fātiha ir izlaista. Dot salāmu, nepabeidzot namazu.
Fardu namazu pirmajā un otrajā rakatā nelasīt papildsūru, bet trešajā un ceturtajā rakatā pēc Fātihas to lasīt. Pirmajos divos rakatos pēc Fātihas nelasīt papildsūru. Izlaist svētku namaza takbīrus, kas ir vādžibi. Vitra namazā izlaist lūgšanu Kunut.
Namaza sunnas
1. Namazā pacelt rokas līdz ausīm.
2. Plaukstas pavērst pret kiblu.
„Kas veic namazu, tas ir uzcēlis reliģijas ēku. Kas neveic namazu, tas ir sagrāvis savu reliģiju. Namazs ir ticīgā mirādžs” Svētais hadīss
3. Pēc takbīra salikt rokas.
4. Uzlikt labo roku uz kreisās.
5. Vīrietim likt rokas zem nabas, sievietei – uz krūtīm. 6. Pēc iftitāha takbīra (sākuma takbīra) lasīt „Subhanaka”. 7. Imāmam un tam, kas veic namazu viens, lasīt „Auzu”. 8. Lasīt Basmalu. 9. Rukū trīs reizes sacīt „Subhana Rabbijal-azim”. 10. Sadždā trīs reizes sacīt „Subhana Rabbijal-ala”. 11. Pēdējā sēdē lasīt salavātu lūgšanas.
12. Dodot salāmu, skatīties uz abām pusēm.
13. Imāmam visos namazos, izņemot piektdienas un svētku namazus, pirmajā rakatā lasīt divreiz garāk nekā otrajā.
14. Imāmam un tam, kas veic namazu viens, ceļoties no rukū, sacīt „Sami Allahu liman hamidah”.
15. Piecēlies no rukū, sacīt „Rabbana lakal-hamd”.
16. Sadždā saliekt kāju pirkstus un pavērst to galus pret kiblu. 17. Dodoties rukū un sadždās un ceļoties no sadždām, sacīt „Allahu akbar”. 18. Likt uz zemes rokas un ceļgalus. 19. Kijāmā turēt papēžus četru pirkstu platumā vienu no otra, bet rukū, kaumā un sadždā – kopā. 20. Pēc Fātihas sacīt „Āmen”, pirms rukū saukt takbīru, rukū uzlikt rokas ar izplestiem pirkstiem uz ceļgaliem, saukt takbīru sadždai, sēžot noguldīt kreiso pēdu uz zemes un turēt uzslietu labo pēdu, sēdēt starp abām sadždām. Vakara namazā lasa īsas sūras.
Rīta namazā pirmo rakatu veic garāku par otro. Tas, kas seko imāmam, nelasa Fātihu un papildsūru. Viņš lasa Subhanaka. Viņš sauc takbīrus. Viņš lasa tahijātu un svētos salavātus.
Namaza mustahabi
1. Namaza laikā skatīties uz sadždas vietu. 2. Noliecoties rukū, skatīties uz pēdām.
3. Sadždā skatīties uz vietu, kur nolikts deguns. 4. Apsēžoties tahijātam, skatīties uz ceļgaliem.
5. Lai lasījums pēc Fātihas rīta un pusdienas namazos būtu garš, bet vakara namazos – īss. 6. Tam, kas seko imāmam, saukt takbīru slepeni, tas ir, klusā balsī.
7. Rukū uzlikt rokas ar izplestiem pirkstiem uz ceļgaliem.
8. Rukū turēt galvu un kaklu taisni.
9. Dodoties sadždā, vispirms likt uz zemes labo, pēc tam kreiso ceļgalu. 10. Sadždu veikt starp abām rokām.
11. Sadždā pieri likt pēc deguna. 12. Ja namaza laikā žāvājas, aizsegt muti ar rokas virspusi.
13. Vīriešiem sadždā elkoņus pacelt un turēt augstu. Sievietes rokas izklāj uz zemes. 14. Vīriešiem sadždā turēt rokas un kājas atstatu no vēdera. 15. Rukū un sadždā palikt tik ilgi, cik vajag, lai trīs reizes izteiktu tasbīhu.
16. Pēc tam, kad galva pacelta no sadždas, pacelt rokas no zemes.
17. Pēc tam, kad rokas paceltas, pacelt ceļgalus.
18. Tahijātā likt rokas uz augšstilbiem, pirkstus turēt taisni pret kiblu tā, lai pirkstu gali būtu pie ceļgalu malas, tos nesaliekt un nevienu nekustināt.
19. Dodot salāmu pa labi un pa kreisi, pagriezt galvu. 20. Dodot salāmu, skatīties uz pleciem.
Namaza makrūhi
1. Veikt namazu, apģērbu neuzvelkot, bet uzmetot uz pleciem. 2. Dodoties sadždā, pacelt drēbju stērbeles un bikšu staras.
3. Stāties namazā ar uzlocītām tērpa stērbelēm vai piedurknēm. 4. Darīt bezjēdzīgas, tas ir, nevajadzīgas kustības. 5. Veikt namazu darba apģērbā vai apģērbā, kurā nevar iziet pie augstākstāvošiem.
6. Turēt mutē kaut ko, kas netraucē lasīšanu (kirāats). Ja tas traucē, namazs sabojājas. 7. Veikt namazu ar nesegtu galvu.
8. Stāties namazā, kad spiež mazā vai lielā vajadzība vai gāzes. 9. Namaza laikā ar roku slaucīt akmentiņus un zemi no sadždas vietas.
„Prieka vēsts tiem, kas veic savu pielūgsmi ar patiesu sirsnību (ihlāsu)! Viņi ir pareizās vadības (hidājas) zvaigznes. Viņi iznīcina fitnu tumsu” Svētais hadīss
10. Stājoties namazā un namaza laikā knaukšķināt pirkstus.
11. Namazā likt roku uz sāniem.
12. Grozīt galvu un seju uz visām pusēm, skatīties apkārt ar acīm. Ja pagriež krūtis, namazs sabojājas.
13. Tašahudos sēdēt kā suns.
14. Vīriešiem sadždā izklāt rokas uz zemes. 15. Veikt namazu pretī cilvēka sejai un pretī skaļi runājošu cilvēku mugurai.
16. Atbildēt uz kāda sveicienu ar roku vai galvu. 17. Žāvāties namazā un ārpus namaza. 18. Namazā aizvērt acis. 19. Imāmam stāvēt mihrābā. Mihrābs ir iedobums kiblas sienā. Ja imāma pēdas ir ārpus mihrāba, veikt sadždu mihrābā nav makrūhs. Tiek uzskatīts, ka cilvēks atrodas tur, kur stāv viņa pēdas. Jo priesteri vada pielūgsmi, stāvot atsevišķā telpā. Ja mošejās pirmā džamāta imāms nevada namazu no mihrāba, tas ir makrūhs.
20. Imāmam stāvēt vienam pašam pusmetru augstāk par džamātu ir tanzīhī makrūhs. 21. Arī imāmam stāvēt vienam pašam zemāk ir tanzīhī makrūhs. 22. Stāvēt aizmugurējā rindā, kad priekšējā rindā ir brīva vieta, un stāvēt vienam aiz rindas, kad rindā nav vietas. 23. Veikt namazu apģērbā, uz kura ir dzīvas būtnes attēls.
24. Ja dzīvas būtnes attēls ir uzzīmēts uz sienas vai uztaisīts uz auduma vai papīra un pakārts vai novietots pār galvu, priekšā, pa labi vai pa kreisi no tā, kas veic namazu, tas ir makrūhs. Krusta attēls ir tāds pats kā dzīvas būtnes attēls.
25. Veikt namazu pretī liesmojošai ugunij. 26. Namazā skaitīt ājatus un tasbīhus ar roku. 27. Veikt namazu, ietinoties no galvas līdz kājām vienā auduma gabalā.
28. Aptīt turbānu ap nesegtu galvu un veikt namazu ar atsegtu galvvirsu.
29. Veikt namazu, aizsedzot muti un degunu. 30. Bez attaisnojoša iemesla atkrēpoties. 31. Kustināt roku vienu vai divas reizes. 32. Izlaist kādu no namaza sunnām.
33. Bez nepieciešamības (darūrats) sākt namazu ar bērnu klēpī.
34. Veikt namazu pie lietām, kas aizņem sirdi un atņem pazemību (hušū), piemēram, pretī rotātām lietām, pie spēlēm un mūzikas instrumentiem un pretī ēdienam, ko kāro. 35. Veicot fardu, bez attaisnojoša iemesla atbalstīties pret sienu vai stabu. 36. Noliecoties rukū un ceļoties no tā, pacelt rokas līdz ausīm.
37. Pabeigt lasīšanu (kirāatu), jau noliecoties rukū.
38. Sadždās un rukū nolikt un pacelt galvu ātrāk par imāmu.
39. Veikt namazu vietās, kas var būt nešķīstas (nadžis). 40. Veikt namazu pretī kapam.
41. Tašahudos nesēdēt tā, kā nosaka sunna.
42. Otrajā rakatā lasīt par trim ājatiem vairāk nekā pirmajā.
43. Otrajā rakatā atkārtoti lasīt ājatu, ko lasīja pirmajā, vai lasīt ājatu, kas ir pirms tā. Ja to izdara aiz aizmāršības, tas nav makrūhs.
44. Lasīt, izlaižot kādu sūru.
Kas ir makrūhs ārpus namaza
1. Tualetē un jebkurā vietā, nokārtojot dabiskās vajadzības un veicot istindžā, pagriezties pret kiblu ar priekšu vai ar muguru. 2. Nokārtot dabiskās vajadzības pretī saulei un mēnesim.
3. Turēt mazus bērnus pret kiblu, lai viņi nokārtotu vajadzības, ir makrūhs pieaugušajam, kas viņus tur. Tādēļ likt maziem bērniem darīt to, kas pieaugušajiem ir harāms, ir harāms tam, kas liek to darīt.
4. Bez attaisnojoša iemesla izstiept kājas vai vienu kāju pret kiblu. 5. Izstiept kājas pret mushafu (Korāna eksemplāru) un reliģiskām grāmatām. Ja tās atrodas augstāk, tas nav makrūhs.
Kas sabojā namazu
1. Bez attaisnojoša iemesla klepot vai atkrēpoties.
2. Ja tas, kas veic namazu, kādam nošķaudoties saka „Jarhamukallah”. 3. Ja tas, kas veic namazu viens, dzird, ka imāms džamātā otrā pusē lasot kļūdās, un viņu brīdina, viņa namazs sabojājas. Ja arī imāms, sekojot šī cilvēka brīdinājumam, lasa, sabojājas arī imāma namazs. 4. Ja namazā viņš saka „La ilaha illallah” un viņa nolūks ir atbildēt, viņa namazs sabojājas. Ja viņa nolūks ir darīt zināmu, ka viņš ir namazā, namazs nesabojājas. 5. Atsegt avrata vietu.
„Ja spēj, veic sadždu uz zemes! Ja nevari noliekties līdz zemei, nepacel kaut ko pie sejas, lai uz tā veiktu sadždu! Veic namazu ar mājienu (īmā) un sadždā noliecies vairāk nekā rukū!” Svētais hadīss
6. Raudāt sāpju vai citu bēdu dēļ. (Ja tiek pieminēta Paradīze vai Elle un cilvēks, par tām domājot, raud, namazs nesabojājas.) 7. Atbildēt uz sveicienu ar roku vai mēli.
8. Ja kazā palikušo namazu skaits nepārsniedz piecus un namaza laikā viņam ienāk prātā kāds no tiem.
9. Ja namazā viņš veic tādu kustību, ka tas, kas viņu redz, domā, ka viņš neveic namazu, viņa namazs sabojājas. 10. Namaza laikā kaut ko ēst vai dzert. 11. Namaza laikā runāt.
12. Labot kļūdu kādam citam, nevis savam imāmam. 13. Namaza laikā smieties.
14. Namaza laikā vaidēt un sacīt „Āh!”.
PASKAIDROJUMS: namazs, ko veic, sēžot uz krēsla, nav derīgs
Namaza veikšana sēžot un ar mājienu (īmā)
Cilvēks, kas kādas ķermeņa daļas kaites dēļ nespēj stāvēt vai kam stāvēšana kaitē, vai kam reibst galva, arī fardus veic sēžot. Rukū viņš noliecas, sadždai noliek galvu uz zemes. Tam, kas, atbalstoties pret sienu, stabu vai cilvēku, spēj nedaudz nostāvēt, ir fards saukt takbīru stāvus un tik ilgi, cik spēj, lasīt stāvus. Veicot fardu, bez attaisnojoša iemesla atbalstīties pret sienu vai stabu ir makrūhs. Ja ir attaisnojošs iemesls, tas nav makrūhs. Ja ir iespējams stāvēt, atbalstoties, vai sēdēt, veikt namazu guļus ar mājienu nav atļauts. Tas, kas nevar sēdēt, kā pienākas, sēž, kā vēlas. Viņš var kādu ķermeņa daļu atbalstīt pret spilvenu vai ko citu.
Ja grūtniece vai slimnieks spēj piecelties, novietojot sev pa labi un pa kreisi kaut ko līdzīgu galdiņam un atbalstoties uz tā, viņam namazs jāveic šādi.
Slimnieks, kas nespēj sēdēt uz zemes pat tad, ja atbalstās pret kaut ko vai kāds viņu pietur, veic namazu, guļot uz muguras. Viņš izstiepj kājas pret kiblu. Viņš paliek spilvenu zem galvas. Viņa seja ir pret kiblu. Vai arī viņš guļ uz labajiem vai kreisajiem sāniem ar seju pret kiblu. Rukū un sadždas viņš izdara ar galvas mājienu. Slimnieks, kas ir pie pilna saprāta, bet nespēj izdarīt pat galvas mājienu un kam šis stāvoklis turpinās ilgāk par vienu dienu, tā ka viņš nevar veikt namazu nemaz, ir atbrīvots no namaza, līdz šis stāvoklis beidzas, tas ir, namazs viņam nav fards, un viņš neveic nevienu kazā. Tāpat ir ar to, kas iemesla dēļ, kas nav viņa varā, piemēram, slimības dēļ, būdams bezsamaņā vai tik apdullis, ka aizmirst rakatu vai sadždu skaitu, nav varējis veikt vairāk nekā piecus namazus. Tam, kas ir nonācis šādā bezsamaņā vai apdullumā, lietojot alkoholiskus dzērienus vai zāles, jāveic kazā visiem namaziem, kurus viņš nav varējis veikt.
Nav atļauts veikt namazu, sēžot uz kaut kā augsta, piemēram, uz krēsla, un nokarot kājas. Šāds namazs netiek pieņemts. Jo sēdēt uz krēsla nav nekādas nepieciešamības. Kas var sēdēt uz krēsla, tas var sēdēt arī uz zemes. Tam, kas var sēdēt uz zemes, namazs jāveic, sēžot uz zemes.
Slimnieku, kas pēc namaza nevar piecelties no zemes, bet no krēsla pieceļas viegli, no zemes pieceļ kāds cits. Ja viņš nevar piecelties, viņš veic namazu, sēžot gultā, kas pavērsta pret kiblu; kājas viņš nenokar, bet izstiepj pret kiblu. Pēc namaza viņš nokar kājas pār gultas malu un pieceļas tā, kā pieceltos no krēsla. Vai arī viņš apsēžas uz krēsla, bet sev priekšā noliek citu krēslu vai galdiņu un uzliek uz tā kājas. Kad namazs beidzies, viņš var noņemt kājas no krēsla vai galdiņa un piecelties.
Kam jāpievērš uzmanība, veicot namazu sēžot un ar mājienu
Ja cilvēks spēj veikt sadždu, viņš sāk namazu stāvus. Viņš lasa un veic rukū, cik ilgi spēj stāvēt. Tas, kas nemaz nevar stāvēt, sāk namazu sēžot. Viņš sēž uz ceļiem un veic namazu, izpildot sadždas. Šādu namaza veikšanu sauc par namaza veikšanu sēžot.
Veicot namazu sēžot, kijāmā viņš saliek rokas zem nabas. [Sievietes tās liek uz krūtīm.] Ikāmatu viņš saka stāvus, ja namazu sācis stāvus, bet, ja veic to sēžot vai ar mājienu, – tajā stāvoklī, kādā sēž. Ja nespēj veikt sadždu, namazu veic ar mājienu. Tas ir, viņš apsēžas, kā viņam ērtāk, – uz ceļiem vai sakrustotām kājām. Ja tā sēdēt nevar, viņš izstiepj kājas pret kiblu.
Iftitāha takbīru viņš sauc sēžot. Rukū viņš nedaudz noliec ķermeni, sadždai – vēl nedaudz vairāk. Kas nevar noliekt ķermeni, tas tāpat noliec galvu un tādējādi ir veicis namazu ar mājienu. Kijāmā viņš skatās uz pēdām, sēžot – sev klēpī. Veicot namazu ar mājienu, vīrieši kijāmā saliek rokas zem nabas. [Sievietes rokas liek uz krūtīm.] Nedaudz noliecoties rukū, viņi liek rokas uz ceļgaliem. Sadždai viņi noliecas vēl nedaudz vairāk. Rokas viņi liek uz ceļgaliem vai nedaudz priekšā tiem. Lasot Attahijatu, viņi liek rokas uz augšstilbiem tāpat kā parastā namazā. Dodot salāmu, skatās uz pleciem. Šādu namaza veikšanu sauc par namaza veikšanu ar mājienu.
Mājiens ar acīm nav derīgs. Ja cilvēks 24 stundas, tas ir, vienu dienu, nespēj noliekt galvu, viņš ir atbrīvots no namaza, un viņam nav jāveic arī kazā.
Kad namazu veic stāvus ar džamātu, ņem vērā vietu, kur atrodas pēdas. Ja kāda papēdis ir priekšā imāma papēdim, šis namazs nav sahīhs. Bet, veicot namazu ar mājienu, tā nav: tad ņem vērā nevis papēžus, bet vietu, kur atrodas galva. Ja tā, kas veic namazu ar mājienu, galva ir aiz imāma galvas vai vienā līnijā ar to, viņa namazs ir sahīhs, pat ja viņa kājas ir priekšā imāma kājām. [Ibn Ābidīns] Tas, kas veic namazu stāvus, var sekot imāmam, kas veic namazu sēžot, bet nevar sekot tam, kas to veic ar mājienu.
Lai mīlētāji deg mīlestībā pret tevi, ak, Allāha Sūtni,
lai dzer tavas mīlestības vīnu un remdē slāpes, ak, Allāha Sūtni.
Kas tevi mīl, tas savu galvu ir nolicis uz tava ceļa,
abu pasauļu saule esi tu, ak, Allāha Sūtni.
Tiem, kas tevi mīl, dāvā savu aizlūgumu,
ticīgo miesās tu esi dvēsele, ak, Allāha Sūtni.
Esmu iemīlējies šajā vaigā, esmu lakstīgala šajā rožudārzā,
lai tie, kas tevi nemīl, deg ugunī, ak, Allāha Sūtni.
Tevi iemīlēja Subhāns, tu kļuvi par sultānu visiem,
lai mana dvēsele ir upuris uz tava ceļa, ak, Allāha Sūtni.
Dervišam Jūnusam tu esi dvēsele, pasaulei – aizlūguma avots,
abu pasauļu sultāns esi tu, ak, Allāha Sūtni!