AVRATA VIETAS UN SIEVIEŠU APSEGŠANĀS

Abū Saīds al-Hudrī (radijallahu anhu) vēsta: Allāha Sūtnis (sallallahu alaihi va sallam) teica: „Lai vīrietis neskatās uz vīrieša avrata vietām un sieviete – uz sievietes avrata vietām!” Kā redzams, tāpat kā vīriešiem ir harāms skatīties uz sieviešu avrata vietām un sievietēm – uz vīriešu avrata vietām, tāpat arī vīriešiem ir harāms skatīties uz vīrieša avrata vietām un sievietēm – uz sievietes avrata vietām. Vīrieša avrata vietas gan vīriešu, gan sieviešu priekšā ir starp ceļgaliem un nabu. Tāpat ir ar sievietes avrata vietām citu sieviešu priekšā. Savukārt sievietes avrata vietas svešu (namahram) vīriešu priekšā ir viss viņas ķermenis, izņemot rokas un seju. Tādēļ sievietes sauc par avratu. Vienalga, vai sieviete ir musulmane vai neticīgā, skatīties uz svešas sievietes seju ar iekāri (šahva) ir harāms, bet uz viņas avrata vietām – harāms arī bez iekāres.

Džābirs ibn Abdullāhs (radijallahu anhu) vēsta: Allāha Sūtnis (sallallahu alaihi va sallam) teica: „Nepaliekiet pa nakti svešas sievietes mājā!”

Ukba ibn Āmirs (radijallahu anhu) vēsta: Allāha Sūtnis (sallallahu alaihi va sallam) teica: „Nepaliekiet istabā vieni ar svešu sievieti! Ja sieviete paliek viena ar sava vīra brāli vai viņa dēlu, viņa tiek aizrauta līdz pat nāvei.” Tas ir, tas kļūst par iemeslu fitnām (kārdinājumiem). No tā ļoti jāsargās. Šis svētais hadīss ir ierakstīts krājumos Buhārī un Muslim. Abdullāhs ibn Masūds (radijallahu anhu) vēsta: Allāha Sūtnis (sallallahu alaihi va sallam) teica: „Sievietes ķermenis ir avrats.” Tas ir, tam jābūt apsegtam. „Kad sieviete iziet uz ielas, šaitāns visu laiku skatās uz viņu.” (Tas ir, viņš padara viņu par slazdu, lai pieviltu vīriešus un ievestu viņus grēkā.)

Buraida (radijallahu anhu) vēsta: Allāha Sūtnis (sallallahu alaihi va sallam) teica hazrat Alī: „Ak, Alī! Ja ieraugi kādu sievieti, novērs no viņas savu seju. Neskaties uz viņu vēlreiz! Lai gan nejauši ieraudzīt nav grēks, skatīties vēlreiz ir grēks.” To ir vēstījuši Abū Dāvūds un Dārimī.

Alī (radijallahu anhu) vēsta: Allāha Sūtnis (sallallahu alaihi va sallam) teica: „Ak, Alī! Neatsedz savu augšstilbu un neskaties ne uz viena augšstilbu – ne miruša, ne dzīva!” Šo svēto hadīsu ir vēstījuši Abū Dāvūds un Ibn Mādža. No tā saprotams, ka skatīties uz mirušā avrata vietām ir tas pats, kas skatīties uz dzīvā avrata vietām. [Ļoti jāsargās skatīties uz sportistu un jūrā peldētāju avrata vietām.]

Abdullāhs ibn Umars (radijallahu anhuma) vēsta: Allāha Sūtnis (sallallahu alaihi va sallam) teica: „Neatsedziet savas avrata vietas! [Tas ir, neatsedziet tās arī tad, kad esat vieni.] Jo ir tādi, kas nekad neatkāpjas no jums. Kaunieties no viņiem un izturieties pret viņiem ar cieņu!” Tie ir eņģeļi, kurus sauc par hafaza; viņi sargā cilvēku no džinu ļaunuma un atstāj viņu tikai tualetē un laulāto tuvības brīdī.

Umm Salama (radijallahu anha) stāsta: Mēs kopā ar Maimūnu (radijallahu anha) bijām pie Allāha Sūtņa (sallallahu alaihi va sallam). Ibn Umm Maktūm (radijallahu anhu) palūdza atļauju un ienāca iekšā. Viņu ieraudzījis, Allāha Sūtnis (sallallahu alaihi va sallam) mums teica: „Ejiet aiz aizkara!” Es teicu: „Vai tad viņš nav akls? Viņš mūs neredz.” Allāha Sūtnis teica: „Vai tad arī jūs esat aklas? Vai jūs viņu neredzat?” Tas ir, viņš teica: „Lai gan viņš ir akls, jūs taču neesat aklas.” Šo svēto hadīsu ir vēstījuši imāms Ahmeds, Tirmizī un Abū Dāvūds (rahimahumullahu taala). Saskaņā ar šo svēto hadīsu, tāpat kā vīrietim ir harāms skatīties uz svešu sievieti, arī sievietei nav atļauts skatīties uz svešu vīrieti. Mūsu madhabu imāmi (rahimahumullahu taala), ņemot vērā arī citus svētos hadīsus, teica: „Sievietei ir grūti neskatīties uz svešu vīriešu galvām un matiem. Pavēles, kuras ir grūti izpildīt, ir azīmats. Vīrieša avrata vietas sievietes priekšā ir starp ceļgaliem un nabu. Neskatīties uz tām ir viegli. Pavēles, kuras ir viegli izpildīt, ir ruhsats.”

[Kā redzams, Azvādž at-tāhirāt (Pravieša šķīstās sievas) (radijallahu taala anhunna) un cildenie ashābi (radijallahu anhum) rīkojās saskaņā ar azīmatu un sargājās no ruhsatiem. Angļu un zindīku, kas cenšas sagraut islāmu no iekšienes, vārdi: „Pravieša laikā sievietes neapsedzās. Tādas apsegšanās, kādu mēs tagad redzam, kad sievietes izskatās kā biedēkļi, toreiz nebija. Hazrat Āiša staigāja ar atsegtu galvu. Tagadējo apsegšanos vēlāk izdomāja fanātiķi un fikha zinātnieki”, ir neglīts apmelojums.]

Umars al-Fārūks (radijallahu anhu) vēsta: Allāha Sūtnis (sallallahu alaihi va sallam) teica: „Ja vīrietis paliek divatā (halvatā) ar svešu sievieti, viņu trešais ir šaitāns.” Šo svēto hadīsu vēstīja Tirmizī. [Palikt halvatā ar vienu vai vairākām svešām sievietēm, tas ir, palikt ar viņām vienatnē slēgtā vietā, ir harāms. Ibn Ābidīns, runājot par imāma pienākumiem, saka: „Ja tur ir vēl kāds vīrietis vai sieviete, kas viņam ir zī-rahm mahram (tuva asinsradiniece), tas nav halvats.”] Džābirs ibn Abdullāhs (radijallahu anhu) vēsta: Allāha Sūtnis (sallallahu alaihi va sallam) teica: „Neejiet pie sievietēm, kuru vīri ir tālumā! Jo šaitāns riņķo jūsu dzīslās kā asinis.” Kad viņi jautāja: „Vai arī tavējās?” – viņš atbildēja: „Arī manējās. Taču Visvarenais Allāhs man palīdzēja pret viņu. Viņš padarīja viņu par musulmani. Tas man pakļāvās.” Šo svēto hadīsu vēstīja Tirmizī (rahimahullahu taala).

Umm Salama (radijallahu anha) stāsta: Allāha Sūtnis (sallallahu alaihi va sallam) bija pie manis. Istabā bija arī mana brāļa Abdullāha ibn Abī Umaijas vergs. Šis vergs bija muhanass. Ieraudzījis šo muhanasu un izdzirdējis viņa balsi, Allāha Sūtnis (sallallahu alaihi va sallam) teica: „Nelaidiet tādus kā šis savās mājās!” Šis svētais hadīss ir ierakstīts krājumos Buhārī un Muslim. Muhanass ir cilvēks, kas savu raksturu, kustības, runu un izskatu padara līdzīgu sievietēm. Tie, kas tā dara, ir nolādēti. Par viņiem svētajā hadīsā ir teikts: „Lai Allāhs nolād vīriešus, kas padara sevi līdzīgus sievietēm, un sievietes, kas padara sevi līdzīgas vīriešiem!” Šis svētais hadīss attiecas uz sievietēm, kas bez nepieciešamības ģērbjas kā vīrieši, griež matus kā viņi un dara to, kas raksturīgs vīriešiem, un uz vīriešiem, kas kā sievietes audzē garus matus un rotājas.

„Ak, Alī! Ja ieraugi kādu sievieti, novērs no viņas savu seju. Neskaties uz viņu vēlreiz! Lai gan nejauši ieraudzīt nav grēks, skatīties vēlreiz ir grēks” Svētais hadīss

Islāma reliģija ir aizliegusi musulmanei apsegties ar tik plānu audumu, ka var redzēt, kas ir zem tā. Svētajā hadīsā, kas ir grāmatās Muslim un Muvatta, ir teikts: „Sievietes, kas ir apsegtas, bet kailas, un sievietes, kuru galvas ir paceltas kā kamieļa kupris, neieies Paradīzē. Viņas pat nesajutīs tās smaržu. Taču Paradīzes smarža būs jūtama no ļoti tālienes.” Šis svētais hadīss aizliedz sievietēm apsegties ar plānām, caurspīdīgām vai ādai pieguļošām šaurām drēbēm, zeķēm un galvas lakatiem, kā arī sakopot matus kaudzē galvvirsā. Šādi apsegties ir tas pats, kas staigāt kailai. Musulmaņu sievietes un meitenes nedrīkst apsegties ar plānām un šaurām drēbēm, nedrīkst savus matus vai uzliktas parūkas matus sakopot galvvirsā kā kamieļa kupri un nedrīkst savīt matus mezglā. Viņām jāzina, ka tie ir grēki, kas ved uz Elli. Grāmatā Hindija ir teikts: „Skatīties uz sievieti, kas apsegta ar biezu un platu audumu, ir atļauts. Skatīties uz sievieti, kas apsegta šauri, nav atļauts. Arī uz apsegtas sievietes seju skatīties ar iekāri ir harāms. Bez vajadzības skatīties bez iekāres ir makrūhs. Tāpat ir ar skatīšanos uz sievietēm, kas nav musulmanes. Ir teikts, ka atļauts skatīties tikai uz viņu matiem.”

Apsegties ar biezu, platu, līdz potītēm garu tumšas krāsas mēteli, kura piedurknes sedz plaukstu locītavas, ir labāk nekā apsegties ar divdaļīgu čaršafu. Grāmatā Halabī-ji kabīr ir teikts: „Brīvas sievietes mati, kas nokarājas līdz ausīm, pēc vienprātības ir avrats. Arī daļa, kas nokarājas zem ausīm, pēc vairākuma zinātnieku domām, ir tāda pati.

Pēc dažu zinātnieku domām, nokarenā daļa namazā nav avrats. Taču arī svešam vīrietim skatīties uz to nav atļauts.” Visi mati jāapsedz ar biezu galvas lakatu. Lakata vidus priekšējai daļai jāpiekļaujas pierei un jānolaižas tuvu uzacīm, abas malas no uzacu malām jānolaiž līdz zodam, zem zoda jāsasprauž ar adatu un jānolaiž pār krūtīm, bet vidus aizmugurējai daļai jāapsedz mugura. Ja pastāv fitnas iespēja, jāapsedz arī vaigi. Jāvalkā arī biezas, tumšas krāsas zeķes. Ja ceturtā daļa sievietes nokareno matu ir atsegta tik ilgi, cik ilgst viens rukns (namaza daļa), viņas namazs nav sahīhs (derīgs). Ja atsegta mazāka daļa, tas ir makrūhs. Šeit neviena grāmata nav nošķīrusi, vai sieviete ir veca vai jauna. Lai gan ir teikts, ka atļauts atbildēt uz vecas sievietes sveicienu, sasveicināties ar viņu, paspiežot roku (musāfaha), un palikt ar viņu divatā, nav bijis neviena, kas teiktu, ka vecai sievietei atļauts atsegt matus vai ka atļauts skatīties uz viņas matiem. Ir bijis kāds, kas teicis, ka atļauts skatīties uz tādas sievietes matiem, kas nav musulmane. Taču nav neviena, kas teiktu, ka atļauts skatīties uz vecas musulmanes matiem. Arī tie, kas teikuši, ka vecai sievietei atļauts iet uz mošeju un apmeklēt kapus, ir izvirzījuši nosacījumu, ka viņas matiem un galvai jābūt apsegtiem.

Cilvēkam, kas saka, ka ir musulmanis, jāzina, vai katrs darbs, ko viņš darīs, atbilst islāmam vai ne. Ja viņš nezina, viņam tas jāiemācās, pajautājot kādam Ahl as-Sunna zinātniekam vai lasot šo zinātnieku grāmatas. Ja darbs neatbilst islāmam, viņš nevar izglābties no grēka vai neticības (kufrs). Viņam katru dienu jāveic patiesa tauba (grēku nožēla). Grēks un neticība, par kuriem veikta tauba, noteikti tiek piedoti. Ja viņš neveic taubu, viņš izcieš par tiem mokas, tas ir, sodu, gan šajā pasaulē, gan Ellē. Vietas, kuras vīriešiem un sievietēm jāapsedz namazā un visur citur, sauc par avrata vietām. „Atsegt savas avrata vietas un skatīties uz citu avrata vietām ir harāms.” Kas saka, ka islāmā nav avrata vietu, tas kļūst par neticīgo. Mūsu reliģija pavēl apsegt avrata vietas. Vietu, kur atrodas vīrietis vai sieviete ar atsegtām avrata vietām, un vietu, kur ir mūzikas instrumenti, azartspēles, alkoholiskie dzērieni un sievietes balss, sauc par grēka sanāksmi (madžlis al-fisk). Iet uz grēka sanāksmi ir harāms. Arī sirdij jābūt tīrai. Sirds tīrība ir labi tikumi. Sirds kļūst tīra, sekojot islāmam. Tam, kas neseko islāmam, sirds nevar būt tīra.

Kas saka, ka ir halāls atsegt kādu ķermeņa vietu, kura pēc idžmas, tas ir, visos četros madhabos, ir avrats, un skatīties uz šādām citu cilvēku avrata vietām, vai kas tam nepiešķir nozīmi, tas ir, nebaidās no soda par to, tas kļūst par neticīgo. Tāpat ir ar sievietēm, kas atsedz savas avrata vietas, kā arī vīriešu klātbūtnē dzied un lasa mavlidu. Cilvēkam, kas saka „Es esmu musulmanis”, jāiemācās ticības (imāna) un islāma nosacījumi un tie fardi un harāmi, kurus četri madhabi ir paziņojuši ar idžmu, tas ir, vienprātīgi, un jāpiešķir tiem liela nozīme. Nezināšana nav attaisnojums. Tas ir, tas ir tāpat kā zināt un neticēt. „Sieviešu ķermenis, izņemot seju un rokas, visos četros madhabos ir avrats.” Kas, nepiešķirdams tam nozīmi, atsedz kādu vietu, kura nav avrats pēc idžmas, tas ir, kura pēc kāda no pārējiem trim madhabiem nav avrats, tas, lai arī nekļūst par neticīgo, pēc sava madhaba izdara lielu grēku. Tāds gadījums ir, kad vīrieši atsedz to, kas ir starp ceļgaliem un cirkšņiem, tas ir, augšstilbus. Iemācīties to, ko nezina, ir fards. Kad viņš to ir iemācījies, viņam nekavējoties jāveic tauba un šī vieta jāapsedz.

„Lai Allāhs nolād vīriešus, kas padara sevi līdzīgus sievietēm, un sievietes, kas padara sevi līdzīgas vīriešiem!” Svētais hadīss

Kas noticis ar tavām acīm, ka tās plūst, lai cik sacītu: „Pietiek!”?
Lai cik sacītu: „Atjēdzies!” – tava sirds tikai viļņojas un deg?
No hazrat Muhameda dāsnuma lietus
kaut lāsi gūt vēlas visi pravieši.
Gan ārēji, gan iekšēji, gan garā, gan miesā
no visām būtnēm viņš Patiesībai ir vismīļākais.
Bezgalīgs ir viņa būtības cildenums un pilnība,
ar mēli nav iespējams izteikt viņa pilnību.
Ja visi Allāha Sūtņa brīnumi spētu izteikt viņa diženumu,
tad visi satrūdējušie kauli, pieminot viņa svētīto vārdu,
tajā pašā mirklī atdzīvotos.
Viņš neuzlika mums nastu, kas pārsniegtu mūsu spēkus,
viņa pavēles un aizliegumus mēs pieņemam ar prieku un godbijību.
Kasīda al-Burda