ISLĀMA NOSACĪJUMI

Tiem, kas ir ienākuši islāma reliģijā, t. i., musulmaņiem, ir pieci pienākumi, kas ir fards un kas noteikti jāizpilda. Tie ir:

1. Pirmais no islāma nosacījumiem ir izrunāt Kalima aš-šahāda. Izrunāt Kalima aš-šahāda nozīmē sacīt: „Ašhadu an la ilaha illallah va ašhadu anna Muhammadan abduhu va rasuluhu.” Tas ir, saprātīgam cilvēkam, kas sasniedzis dzimumgatavību un spēj runāt, ir jāsaka un ar sirdi nešaubīgi jātic: „Uz zemes un debesīs nav nevienas lietas un neviena cilvēka, kam, izņemot Allāhu, būtu tiesības tikt pielūgtam un kas būtu pielūgsmes cienīgs. Patiesais pielūdzamais (mabūds) ir vienīgi Visvarenais Allāhs.” Viņš ir Vādžib al-vudžūd. Katrs pārākums ir Viņā. Viņā nav nekāda trūkuma. Viņa vārds ir „Allāhs”. Un vēl: tas, kura seja bija rožu krāsā – balta ar sārtumu, mirdzoša un mīlīga, kuram bija melnas uzacis un melnas acis, plata svētītā piere un skaists raksturs, kura ēna nekrita uz zemes un kura runa bija salda, kurš dzima Arābijā, Mekā, tāpēc tika saukts par arābu, un bija no Hāšima pēcnācējiem, – „Abdullāha dēls Muhameds alaihis-salam ir Visvarenā Allāha kalps un rasūls, t. i., Viņa pravietis.” Muhameds ir Vahba meitas hazrat Āminas dēls. Alhamdulillah, viņš ir arī mūsu mīļais Pravietis (sallallahu alaihi va sallam).

2. Otrais no pieciem islāma nosacījumiem ir katru dienu piecas reizes, ievērojot tā nosacījumus un fardus, veikt namazu, kad pienācis tā laiks. Kopš Ādama alaihis-salam laikiem katrā reliģijā bija viens namazs dienā. Visi namazi, ko tie veica, tika apvienoti un padarīti par fardu mums. Lai gan namaza veikšana nav ticības nosacījums, ticēt tam, ka namazs ir fards, ir ticības nosacījums. Katram musulmanim, kas ir mukalafs [t. i., saprātīgs un sasniedzis dzimumgatavību], katru dienu veikt piecus namazus ir fard al-ain (personīgs pienākums). Pieci namazi tika pavēlēti Mirādža naktī. Pirms Mirādža bija tikai rīta un pēcpusdienas namazs.

3. Trešais no pieciem islāma nosacījumiem ir dot zakātu no savas mantas. Vārda „zakāts” leksiskā nozīme ir tīrība, slavēšana un kļūšana labam, skaistam. Islāmā zakāts nozīmē, ka cilvēks, kuram pāri savām vajadzībām ir zakāta manta noteiktā daudzumā, ko sauc par nisābu, atdala noteiktu savas mantas daļu un dod to Svētajā Korānā minētajiem musulmaņiem, nepārmezdams tiem savu labdarību. Visos četros madhabos ir četri zakāta mantas veidi: zakāts no zelta un sudraba, zakāts no tirdzniecības preces, zakāts no četrkājainiem kaujamiem lopiem, kas vairāk nekā pusi gada ganās ganībās, un zakāts no zemes ražas. Šo ceturto zakātu sauc par ušru. Ušru dod, tiklīdz no zemes ir ievākta raža. Pārējos trīs zakātus dod gadu pēc tam, kad sasniegts nisāba daudzums.

4. Ceturtais no pieciem islāma nosacījumiem ir gavēt katru dienu svētajā ramadāna mēnesī. Gavēšanu sauc par saumu. Vārda „saums” leksiskā nozīme ir sargāt kaut ko no kaut kā. Islāmā tas nozīmē, ievērojot nosacījumus, ramadāna mēnesī katru dienu, tāpēc ka to pavēlējis Visvarenais Allāhs, sargāt sevi no trim lietām. Šīs trīs lietas ir ēšana, dzeršana un dzimumakts.

5. Piektais no pieciem islāma nosacījumiem ir tas, ka tam, kam ir iespēja, vienreiz mūžā jāveic hadžs. Ja ceļš ir drošs un ķermenis vesels, tam, kurš ar naudu, kas atliek pāri mantai, kura vajadzīga, lai līdz atgriešanās brīdim uzturētu mājās atstāto ģimeni un bērnus, var aizbraukt uz Mekas pilsētu un atgriezties, vienreiz mūžā ir fards, esot ihrāmā, veikt tavāfu ap Kabu al-Muazzama un stāvēt vakfā (stāvēšanā) Arafātas līdzenumā.

„Svētajā Korānā ir paziņots viss, kas kalpiem nepieciešams; tie, kas netic, ir biedēti ar sodu, bet ticīgie, kas pilda islāma nosacījumus, ir iepriecināti ar vēsti par Paradīzi” Imāms Rabbānī (rahmatullahi alaih)

Nāciet, veiksim namazu, noslaucīsim rūsu no sirds,
Allāham netuvosies, ja namazu neveiksi!
Kur namazu veic, tur visi grēki nobirst,
cilvēks pilnīgs nekļūs, ja namazu neveiks!
Svētajā Korānā Patiesība namazu ļoti slavēja,
Viņš teica: „Es nemīlu to, kas namazu neveic!”
Kādā svētajā hadīsā teikts: ticības zīme
cilvēkā nav redzama, ja namazu viņš neveic!
Neveikt vienu namazu – lielākais no lielajiem grēkiem,
ar nožēlu to nepiedod, kamēr kazā nav veikts!
Kas namazu uzskata par niecīgu, tūlīt iziet no ticības,
musulmanis viņš nevar būt, ja namazu neveic!
Namazs šķīsta sirdi un attur no ļaunuma,
apgaismots tu nevari būt, ja namazu neveic!