TREŠĀ DAĻA ISLĀMA RELIĢIJA

Šī daļa ir sagatavota, izvēloties fragmentus no izdevniecības İhlâs Vakfı Hakikat Kitâbevi grāmatām „Tam İlmihâl Se‘âdet-i Ebediyye”, „Herkese Lâzım Olan Îmân”, „İslâm Ahlâkı”, „Kıyâmet ve Âhiret” un „Namâz Kitâbı”. Islāma reliģija ir pamati un noteikumi, ko Visvarenais Allāhs ar eņģeļa, vārdā Džibrīls, starpniecību sūtīja savam mīļajam Pravietim Muhamedam alaihis-salam un kas nodrošina, ka cilvēki šajā un mūžīgajā pasaulē dzīvo mierā un laimē.

Visas priekšrocības un viss noderīgais ir islāmā. Islāms ir sevī apvienojis visu iepriekšējo reliģiju redzamo un neredzamo labo. Visa laime un visi panākumi ir tajā. Tas sastāv no pamatiem un tikumiem (ahlāka), ko pieņems ikviens prāts, kas nekļūdās un nemaldās. Tie, kam daba ir bez trūkumiem, to neatraida un tam nejūt nepatiku. Islāmā nav nekāda kaitējuma, un ārpus tā nav un nevar būt nekāda labuma. Iedomāties kādu labumu ārpus islāma ir tas pats, kas gaidīt dzērienu no miraža. Islāms pavēl attīstīt zemes, nodrošināt cilvēkiem labklājību un vest viņus pie pārticības, un tas prasa cienīt Visvarenā Allāha pavēles un būt žēlsirdīgiem pret radībām. Islāms stingri pavēl nodarboties ar zemkopību, tirdzniecību un amatniecību. Tas piešķir zināšanām, zinātnei, tehnikai un rūpniecībai tādu nozīmi, kādu tās ir pelnījušas. Tas ļoti uzsver, ka cilvēkiem jāpalīdz un jākalpo cits citam. Tas māca tiesības un pārvaldību attiecībā uz cilvēkiem, kas ir cilvēka pārziņā, uz bērniem, ģimeni un tautām un ievēro tiesības un atbildību pret dzīvajiem, aizgājušajiem un nākamajām paaudzēm. Islāms ir sevī apvienojis saādat ad-dārain, tas ir, šīs pasaules un mūžīgās pasaules (āhirata) laimi. Tas ir atnesis principus, kas vispilnīgākajā veidā nodrošina cilvēku garīgo un materiālo labklājību. Tas visplašākajā veidā ir sakārtojis cilvēka tiesības un pienākumus. Īsi sakot, islāma reliģijas pamati ir ticība (imāns), pielūgsme (ibādats), munākahāt (zināšanas par laulību un nikāhu), muāmalāt (zināšanas par tirdzniecību un sabiedrisko dzīvi) un ukūbāt (noziegumu un sodu tiesības).

Mans Kungs ir Allāhs, mans pravietis patiesi ir Muhameds, Allāha Sūtnis,
mana reliģija ir islāma reliģija, mana grāmata ir Allāha vārds (kalāmullāh),
ticības mācībā mans madhabs ir Ahl as-Sunna, slava Allāham,
pielūgsmē mans madhabs ir Abū Hanīfas madhabs, es zvēru pie Allāha.
PADOMS
Ak, jaunekli! Ahl as-Sunna ticība te zemāk,
pantos sacerēta, tev skaidrā valodā ir izklāstīta:
ja vēlies patiesu ticību, mans brāli,
lasi šo grāmatu dienu un nakti no visas sirds!
Lai Patiesība apžēlo Abū Hanīfas dvēseli,
jo viņš, diženais Numāns, mums parādīja Korāna ceļu!
Nepiesien sirdi pie pasaules, mūžs aizplūst kā ūdens;
kas seko islāmam, tas vienmēr ir priecīgs.

„Islāms ir sevī apvienojis saādat ad-dārain, tas ir, šīs pasaules un mūžīgās pasaules laimi” Saijids Abdulhakīms Arvāsī (rahmatullahi alaih)

Vispirms apgūsti ilmihālu (reliģijas pamatus) un iemāci to arī savam bērnam;
ja neapgūsi reliģijas zināšanas, vēlāk nožēlosi!
Paskaties, cik viltīgi uzbrūk mūsu ienaidnieki;
arī tu strādā, lai izplatītu reliģiju, nezaudē laiku!
Bezdievji ar meliem maldina jaunatni,
viņi grib iznīcināt islāmu; tagad pamosties no nolaidības!
Arī musulmaņi ir apjukuši, daudzi no viņiem iekrituši slazdā;
vārdos viņi visi ir Ahl al-kibla, bet ir novērsušies no taisnā ceļa.
Kas neapgūst ilmihālu, tas nespēj sevi pasargāt.
Kas nav Ahl as-Sunna, tas kļūst par neticīgo vai par nomaldījušos!
Palīdzi tiem, kas izplata pareizās zināšanas!
Iegūsti džihāda atlīdzību, lai tava manta plūst šim nolūkam!
Vai Allāha Sūtnis kādreiz stāvēja uz vietas, vai viņa ashābi gulēja?
Reliģijas izplatīšanā viņi visi bija kļuvuši par varoņiem!
Arī tu strādā, nesēdi dīkā, reliģijas ienaidnieks ir ļoti stiprs;
no iekšpuses un ārpuses viņi to grib sagraut, un reliģija un ticība aizies bojā.
Nerunā slikti par ashābiem, zini viņu visu vērtību,
viņi mīlēja cits citu, Korāns par to liecina!
Visaugstākais ir Abū Bakrs, tad Umars,
Usmāns un arī Alī; ļoti mīli arī Muāviju, jo viņš pierakstīja Korānu!
Mūsu Kungs nav ķermenis, Viņam nav ne laika, ne vietas;
Viņš neiemiesojas matērijā – tādai jābūt ticībai!
Viņam nav vajadzīgas radības, Viņam nav ne līdzinieka, ne līdzīgā;
tieši Viņš rada visu un uztur to esamībā.
Labo un ļauno, ticību un neticību (kufrs), matēriju, spēku un enerģiju –
visu to rada Viņš; cilvēks nespēj radīt neko!
Ikvienam Viņš ir devis prātu un gribu un parādījis ceļu,
kas vēlas labo, tam Visžēlīgais to tūlīt rada.
Vispirms izlabo savu ticību, ievēro pavēles un aizliegumus;
kas atšķiras no islāma, tas laimi nesasniedz!
Kopš seniem laikiem tā ir paraža: kas sēj, tas pļauj;
kas, nesējis, cer uz kviešiem, tas smagi pievilies un cietis zaudējumu!
No septiņdesmit trim grupām vienīgi Ahl as-Sunna
glābsies;
tieši viņi mums ir parādījuši Allāha Sūtņa ceļu!