MŪSU KUNGA PRAVIEŠA SVĒTĪTIE VĀRDI

No mūsu mīļā Pravieša (sallallahu alaihi va sallam) vārdiem visbiežāk tiek minēts „Muhameds”. Tas nozīmē „ļoti slavēts, ļoti cildināts”. Svētajā Korānā šis vārds ir minēts četras reizes: sūras Āl Imrān 144. ājatā, sūras al-Ahzāb 40. ājatā, sūras al-Fath 29. ājatā un sūras Muhammad 2. ājatā. Arī Īsa alaihis-salam savai ummai bija paziņojis, kā teikts sūras as-Saff 6. svētajā ājatā, pēc nozīmes: „Ak, Israēla bērni! Es esmu Allāha pravietis, sūtīts pie jums. Es esmu nācis kā Taurāta (Toras) apstiprinātājs un kā priecīgās vēsts nesējs par pravieti, kas nāks pēc manis; šī pravieša vārds ir Ahmeds.” Ahmeds nozīmē „visvairāk slavētais un mīlētais”.

Bez vārdiem „Muhameds” un „Ahmeds” mūsu mīļais Pravietis Svētajā Korānā ir minēts arī kā Mahmūd, Rasūl, Nabī, Šāhid, Bašīr, Nazīr, Mubaššir, Munzir, Dāī ilallāh, Sirādž al-munīr, Raūf, Rahīm, Musaddik, Muzakkir, Muddassir, Abdullāh, Karīm, Hakk, Munīr, Nūr, Hātam an-nabijjīn, Rahmat, Nimat, Hādī, Tāhā, Jāsīn… Citi viņa svētītie vārdi ir minēti daļēji Svētajā Korānā, daļēji svētajos hadīsos, daļēji svētajās grāmatās, kas tika sūtītas iepriekšējiem praviešiem. Dažos svētajos hadīsos mūsu Pravieša vārdi ir minēti kā Māhī, Ākib, Mukaffī, Nabijj ar-Rahma, Nabijj at-Tauba, Nabijj al-Malāhim, Kattāl, Mutavakkil, Fātih, Hātam, Mustafa, Ummī, Kusam (tas, kas sevī apvieno visu labo). Kādā svētajā hadīsā mūsu Pravietis teica: „Man ir pieci vārdi, kas pieder tikai man: es esmu Muhameds, es esmu Ahmeds, es esmu Māhī – tas, ar kuru Visvarenais Allāhs iznīcina neticību (kufrs). Es esmu Hāšir – Augšāmcelšanās dienā ļaudis tiks sapulcināti man pa pēdām. Es esmu Ākib – pēc manis vairs nav pravieša.”1

Mūsu mīļajam Pravietim tika dota kunja „Abul Kāsims” viņa dēla Kāsima dēļ, kuru dzemdēja hazrat Hadīdža un kurš nomira mazs. Arī vēl pirms pravietības Kuraiša ciltī viņu sauca vārdā „al-Amīn” viņa neskaitāmo izcilo īpašību dēļ – patiesīguma, uzticamības un tā, ka uz viņu varēja paļauties. Viens no mūsu kunga Allāha Sūtņa (sallallahu alaihi va sallam) vārdiem, kas minēti Svētajā Korānā, ir arī vārds „Jāsīn” no sūras Jāsīn, kas ir Svētā Korāna sirds. Viens no dižākajiem ulamā ar-rāsihīn, hazrat Saijids Abdulhakīms Arvāsī, teica: „Jāsīn nozīmē: ak, Mans Habīb, kas peldi Manas pārliecības jūrā; tas ir, ak, Mans Habīb, kas niri Manas mīlestības (muhabbat) jūrā.” Visi, kas dzirdēja šīs jūras vārdu, kas to redzēja no tālienes, kas tai tuvojās un kas tajā ienira tik dziļi, cik viņiem bija lemts, visos sava mūža posmos dega mīlestībā pret Allāha Sūtni un šo mīlestību pauda dedzinošās vaimanās, sirsnīgās asarās un kvēlās rindās. Viens no dižākajiem un slavenākajiem starp viņiem, kas guva lielu daļu no šīs mīlestības jūras, ir hazrat Maulānā Hālids al-Bagdādī. Vienā no savām kasīdām, kurā viņš pauda savu mīlestību un kvēlo pieķeršanos mūsu kungam Allāha Sūtnim, viņš rakstīja:

„Ak, Israēla bērni! Es esmu Allāha pravietis, sūtīts pie jums. Es esmu nācis kā Taurāta (Toras) apstiprinātājs un kā priecīgās vēsts nesējs par pravieti, kas nāks pēc manis; šī pravieša vārds ir Ahmeds” As-Saff: 6

Ak, Sarvar al-ālam, es degu, tevī iemīlējies!
Lai kur es būtu, es meklēju tavu skaisto vaigu.
Tu esi Kāba kausain troņa sultāns, es – nekas,
es uzskatu par necieņu teikt, ka esmu tavs viesis.
Viss pasaulē ir radīts tavam godam,
ja tava žēlastība līst arī pār mani, tas brīdis kļūst par manu pavasari.
Visi nāk uz Hidžāzu, lai veiktu tavāfu ap Kabu,
bet es, ilgodamies tevi sasniegt, pārkāpju kalnus.
Sapnī man galvā uzlika laimes kroni,
šķiet, ka man sejā tika uzbērti tavu kāju putekļi.
Ak, Džāmī, tu, mīlētāju lakstīgala, kas slavē savu draugu!
Šīs rindas tavā dīvānā kļūst par manu tulku:
„Kā kašķains suns ar izkārtu mēli, izslāpis,
es ilgojos pēc vienas lāses no tava dāsnuma jūras.”

Neskaitot dzejoļus un slavas dziesmas, kas sacerēti mūsu kunga Pravieša slavai, par viņu ir uzrakstīts arī ļoti daudz darbu. Pat tie no šo darbu autoriem, kuru slava un meistarība ir aptvērusi visu pasauli un gadsimtus, ir atzinuši, ka viņiem nepietiek spēka pienācīgi slavēt Allāha Sūtni. Tie, kas viņu redzēja un iemīlēja viņa skaistumu, centās viņu aprakstīt, cik vien spēja, un teica, ka cilvēka spēkos nav šo skaistumu izteikt.

Islāma zinātnieku grāmatās ir pierakstīti simtiem šo mīlētāju stāstījumu. Kas tos lasa, tūlīt saprot, ka Visvarenais Allāhs savu mīļo Pravieti radīja tik pilnīgā veidolā, kādu nav iespējams iedomāties, un tik skaistu, ka no viņa nevarēja atraut acu. Ļaudis atdeva viņam savas sirdis, viņu neredzējuši. Tie, kas iemīlējuši Habībullāhu, ar katru elpas vilcienu sajūt viņa mīlestības garšu tā gaisa vēsumā, kas ieplūst viņu plaušās. Ikreiz, kad viņi paskatās uz mēnesi, viņi priecājas, meklēdami tajā atspīdumu no stariem, kas nākuši no viņa svētītajām acīm. Katra daļiņa to, kas sasnieguši kaut vienu lāsi no viņa skaistuma jūras, saka:

Kas pazīst tavu skaisto vaigu, uz rozi nemaz neskatās,
kas kūst mīlestībā pret tevi, zāles nemeklē!

Svētajā hadīsā, ko nodevis Anass ibn Māliks, ir teikts: „Neviens no jums nebūs patiesi ticējis, kamēr es viņam nebūšu mīļāks par viņa bērniem, viņa tēvu un visiem ļaudīm.”2 Kādu dienu hazrat Umars teica mūsu kungam Pravietim: „Ak, Allāha Sūtni! Es zvēru pie Visvarenā Allāha, ka tu man esi mīļāks par visu, izņemot manu paša dzīvību.” Tad mūsu kungs Allāha Sūtnis teica: „Neviens no jums nekad nebūs patiesi ticējis, kamēr es viņam nebūšu mīļāks par viņa paša dzīvību.” Tad hazrat Umars teica: „Ak, Allāha Sūtni! Es zvēru pie Visvarenā Allāha, kas tev sūtīja Svēto Korānu, ka tu man esi mīļāks par manu paša dzīvību.” Tad viņš teica: „Ak, Umar, tagad (tava ticība) ir pilnīga.”

Kosmosa laikmets, datori,
tik daudz mūsdienu līdzekļu –
to visu avots ir Korānā,
tu esi žēlastība, ak, Allāha Sūtni.
Tu piešķīri nozīmi pieredzei,
zināšanu un zinātnes apguvei,
tu rādīji ceļu uz priekšu,
tu esi gaisma, ak, Allāha Sūtni.
Kas tevi mīl, tas ir mūsu draugs,
bez tevis mums pasaule ir šaura,
viss ir radīts tevis dēļ,
tu esi dāvana, ak, Allāha Sūtni.
No tevis viņi pārņēma visas domas,
zināšanas, zinātni un mākslu,
no tā guva labumu Austrumi un Rietumi,
tu esi vadonis, ak, Allāha Sūtni.
Viss, ko teici, ir piepildījies,
teikts piecpadsmit gadsimtus iepriekš,
tu esi Muhameds al-Amīns,
tu esi taisnīgais, ak, Allāha Sūtni.
Labestībā, taisnīgumā,
devībā, cildenumā,
žēlsirdībā un tikumā
tu esi paraugs, ak, Allāha Sūtni.

„Neviens no jums nekad nebūs patiesi ticējis, kamēr es viņam nebūšu mīļāks par viņa paša dzīvību” Svētais hadīss