Mans mīļais Pravietis

HRONOLOĢIJA

Piezīme: (b) apzīmē bisas gadus, (m. ē.) – mūsu ēras gadus un (h) – hidžras gadus.

570 (m. ē.) Hazrat Abdullāhs un hazrat Āmina apprecējās. Mūsu mīļā Pravieša svētītā gaisma pārgāja uz viņa māti (džumāda al-ūlā / jūlijs). Pārpilnības gads. Nomira Allāha Sūtņa tēvs hazrat Abdullāhs (radžabs / septembris).

571 Ziloņa notikums (muharams / februāris). Visuma Sultāna Muhameda alaihis-salam dzimšana (12. rabī al-avvals, pirmdiena / 20. aprīlis; 53 (pēc saules kalendāra – 51) gadus pirms hidžras, 55 dienas pēc Ziloņa notikuma). Viņu atdeva zīdītājai Halīmai (rabī al-āhirs).

573 Piedzima hazrat Abū Bakrs (radijallahu anhu).

576 Zīdītāja atveda viņu uz Meku un nodeva viņa mātei Āminai.

577 Abvā nomira mūsu mīļā Pravieša māte Āmina. Umm Aiman Mekā nodeva Allāha Sūtni viņa vectēvam Abdulmutalibam. Piedzima hazrat Usmāns (radijallahu anhu).

579 Nomira viņa vectēvs Abdulmutalibs, un viņu uzticēja tēvocim Abū Tālibam.

583 Kopā ar tēvoci Abū Tālibu viņš ar Šāmas tirdzniecības karavānu devās ceļā un atgriezās no Busrā. Piedzima hazrat Umars (radijallahu anhu).

588 Kopā ar tēvoci Zubairu viņš devās uz Jemenu.

591 Kopā ar hazrat Abū Bakru viņš devās uz Šāmu. Allāha Sūtnis pievienojās savienībai Hilf al-Fudūl.

595 Ar hazrat Hadīdžai piederošo tirdzniecības karavānu viņš devās uz Busrā pilsētu.

596 Viņš apprecēja hazrat Hadīdžu.

599 Piedzima hazrat Alī (radijallahu anhu).

600 Kuss ibn Sāida Ukāzas gadatirgū teica runu, kurā vēstīja par Allāha Sūtņa pravietību.

605 Kabas atjaunošanas laikā viņš bija šķīrējtiesnesis, kad Hadžar al-Asvad bija jānoliek savā vietā.

b.1/610 Bisa: 40 gadu vecumā viņam tika paziņota viņa pravietība (17. ramadāns, pirmdiena). Hirā kalna (Džabal an-Nūr) alā tika atklāta pirmā atklāsme (vahjs) (sūras al-Alak pirmie pieci ājati) (ramadāns / augusts).

2/611 Kad atklāsme uz laiku pārtrūka, mūsu kungs Pravietis, vēlēdamies redzēt Džibrīlu alaihis-salam, bieži devās uz alu Hirā kalnā. Atnāca Isrāfīls alaihis-salam un iemācīja viņam dažas lietas.

3/612 Pirmie musulmaņi: hazrat Hadīdža, Abū Bakrs as-Sidīks, Alī ibn Abī Tālibs, Zaids ibn Hārisa (un viņa sieva Umm Aiman), Usmāns ibn Afāns, Talha ibn Ubaidullāhs, Zubairs ibn Avāms, Abdurahmāns ibn Aufs, Sads ibn Abī Vakāss.

4/613 Allāha Sūtnis sāka aicināt cilvēci uz islāmu, sākdams ar saviem tuvākajiem radiniekiem. Elku pielūdzēji sāka apspiest un spīdzināt musulmaņus. Pirmie šahīdi: hazrat Jāsirs, viņa dēls hazrat Abdullāhs un viņa sieva hazrat Sumaija. Piedzima hazrat Āiša (radijallahu anha).

5/614 Pirmā hidžra uz Abesīniju (radžabs / maijs). Muhādžiri atgriezās no Abesīnijas uz Meku (šavāls / jūlijs).

6/615 Hazrat Hamza kļuva par musulmani. Hazrat Umars kļuva par musulmani. Otrā hidžra uz Abesīniju. Allāha Sūtnis un musulmaņi izgāja no Dār al-Arkam.

7/616 Sākās aplenkums (muharams).

8/617 Hazrat Usmāns un viņa sieva hazrat Rukaija atgriezās no Abesīnijas.

9/618 Mudžiza Šakk al-kamar: pēc Allāha Sūtņa norādījuma mēness pāršķēlās divās daļās.

10/619 Aplenkums tika atcelts.

10/620 Nomira Abū Tālibs (7. ramadāns / aprīlis). Nomira mūsu māte hazrat Hadīdža (10. ramadāns / aprīlis). Allāha Sūtnis apprecēja hazrat Saudu bint Zamas (ramadāns / maijs). Allāha Sūtnis kopā ar Zaidu ibn Hārisu devās uz Taifu (šavāls / maijs). Nusaibīnas džini pieņēma islāmu. Allāha Sūtnis atgriezās no Taifas uz Meku (23. zū al-kada). Tikšanās pie Akabas (10. zū al-hidža / 17. jūlijs).

11/621 Mirādža mudžiza; pieci ikdienas namazi kļuva par fardu (27. radžabs). Džibrīls alaihis-salam divas dienas pie Kabas durvīm bija imāms Allāha Sūtnim. (Par Mirādža laiku ir arī citi nostāsti. Mirādžs notika daudzas reizes. Viens no tiem notika nomodā un ar viņa svētīto ķermeni. Pārējie notika tikai ar viņa svētīto dvēseli.)

Tika noslēgts Allāha Sūtņa nikāhs ar hazrat Āišu (šavāls). Pirmais Akabas zvērests (baiats) (10. zū al-hidža / 6. jūlijs, pirmdiena). Allāha Sūtnis nosūtīja Musabu ibn Umairu uz Medīnu mācīt islāmu.

12/622 Sanat as-surūr (prieka gads): lielākā daļa Medīnas iedzīvotāju pieņēma islāmu. Otrais Akabas zvērests (baiats) (12. zū al-hidža / 28. jūnijs, pirmdiena).

13/1/622 Bisas 13., hidžras 1. un mūsu ēras 622. gads. Hidžras gads: musulmaņu hidžras mēness gada sākums (1. muharams / 16. jūlijs). Sanat al-izin: musulmaņiem tika atļauts pārcelties no Mekas uz Medīnu. Elku pielūdzēji sapulcējās Dār an-Nadvā un nolēma nogalināt Allāha Sūtni (25. safars / 8. septembris). HIDŽRA: Allāha Sūtnis kopā ar hazrat Abū Bakru devās uz Saura alu (26. safars, ceturtdiena / 9. septembris). No alas Saura kalnā viņi devās ceļā uz Medīnu (1. rabī al-avvals, pirmdiena / 13. septembris). Viņi nonāca Kubā ciemā (8. rabī al-avvals, pirmdiena / 20. septembris). Kubā mošejas celtniecība (8.–11. rabī al-avvals / 20.–23. septembris). Allāha Sūtnis vadīja pirmo piektdienas namazu lūgšanu vietā (namazgāhs) Ranūnas ielejā starp Kubā un Medīnu (12. rabī al-avvals, piektdiena / 24. septembris). Ierašanās Medīnā (12. rabī al-avvals, piektdiena / 24. septembris). Viņš apmetās kā viesis Abū Ajūba al-Ansārī mājā. Sākās Masdžid an-Nabavī celtniecība (rabī al-avvals / septembris). Viņa ģimenes locekļi ieradās Medīnā. Muhameda azāns (Azān al-Muhammadī) sāka skanēt piecas reizes dienā. Salmāns al-Fārisī kļuva par musulmani.

h.1/623 Starp muhādžiriem un ansāriem tika nodibināta brālība. Pirmais rakstiskais līgums: Medīnas dokuments un Medīnas ielejas noteikšana par svēto teritoriju (harāms) (ramadāns / marts). Tika dota atļauja karot. Pirmā sarija: hazrat Hamzas sarija uz Īs / Sīf al-Bahr (ramadāns / marts). Masdžid an-Nabavī celtniecība tika pabeigta (šavāls / aprīlis). Masdžid an-Nabavī mošejā tika ierīkota Sufa. Medīnā tika izveidots tirgus un tirgus laukums. Tika veikta pirmā musulmaņu tautas skaitīšana. Ubaidas ibn Hārisa karagājiens uz Rābigu (šavāls / aprīlis).

Sada ibn Abī Vakāsa sarija uz Harāru (zū al-kada / maijs). Nomira Asads ibn Zurāra, Barā ibn Marūrs un Kulsūms ibn Hidms. Nomira Usmāns ibn Mazūns, un Džannat al-Bakī tika noteikta par kapsētu (zū al-hidža / jūnijs).

2/623 Allāha Sūtnis pirmo reizi gavēja ašūras dienā (10. muharams / 14. jūlijs). Pirmais karagājiens (gazva): Abvā (Vadānas) karagājiens (12. safars / 15. augusts). Buvāta karagājiens (1. rabī al-avvals / 2. septembris). Pirmais Badras / Safvāna karagājiens (rabī al-avvals / septembris). Zul Ušairas karagājiens (1. džumāda al-ūlā / 31. oktobris).

2/624 Abdullāha ibn Džahša sarija uz Batn an-Nahla (20. radžabs / 17. janvāris). Tika noslēgts hazrat Alī un hazrat Fātimas nikāhs (radžabs / janvāris). Kibla tika pagriezta no Masdžid al-Aksā uz Masdžid al-Harām / Kabu (11. šabāns, otrdiena / 7. februāris). Gavēnis kļuva par fardu (šabāns / februāris). Sāka veikt tarāvīh namazu (1. ramadāns / 26. februāris). Vēl 33 ashābi, kas bija Abesīnijā, pirms Badras kaujas atgriezās Mekā. No viņiem 2 nomira Mekā, 7 elku pielūdzēji turēja apcietinājumā, bet 24 nonāca Medīnā un piedalījās Badras kaujā. Badras kauja (12. ramadāns / 13. marts). Tika nogalināts Abū Džahls. Nomira Allāha Sūtņa meita hazrat Rukaija (ramadāns / marts). Zakāts kļuva par fardu (ramadāns / marts). Tika pavēlēts dot fitra sadaku (fitra) (ramadāns / marts). Pirmie Ramadāna svētki un pirmais svētku namazs (1. šavāls / 27. marts). Allāha Sūtnis apprecēja hazrat Āišu (šavāls / aprīlis). Hazrat Zainabai uzbruka, kad viņa no Mekas devās uz Medīnu (šavāla sākums / marts). Karkarat al-Kadr karagājiens (5. šavāls / 31. marts). Banū Kainukā karagājiens (15. šavāls / 10. aprīlis). Savīka karagājiens (5. zū al-hidža / 29. maijs). Hazrat Alī un hazrat Fātima apprecējās (zū al-hidža / maijs). Pirmie Upurēšanas svētki (10. zū al-hidža / 3. jūnijs).

3/624 Tika nogalināts Kabs ibn Ašrafs (4. rabī al-avvals / 25. augusts). Anmāra (Gatafāna, Zī Amr) karagājiens (12. rabī al-avvals / 2. septembris). Bahrānas (Nadžrānas) karagājiens (6. džumāda al-ūlā / 25. oktobris). Hazrat Usmāns apprecēja hazrat Umm Kulsūm (džumāda al-āhira).

3/625 Allāha Sūtnis apprecēja hazrat Hafsu (šabāns / janvāris). Piedzima hazrat Hasans (15. ramadāns / 1. marts).

Uhudas kauja (7. šavāls, sestdiena / 23. marts). Hamrā al-Asad karagājiens (16. šavāls / 1. aprīlis).

4/625 Abdullāhs ibn Unais nogalināja Hālidu ibn Sufjānu (5. muharams / 17. jūnijs). Radžī notikums (safars / jūlijs). Bīr Maunas notikums (19. safars / 31. jūlijs). Banū Nadīr karagājiens (rabī al-avvals / augusts). Alkohols daļēji tika aizliegts (rabī al-avvals / augusts–septembris). Nomira Abdullāhs, hazrat Usmāna un hazrat Rukaijas dēls (džumāda al-ūlā / oktobris). Nomira Abū Salama (23. džumāda al-āhira / 30. novembris).

4/626 Piedzima hazrat Husains (5. šabāns / 10. janvāris). Allāha Sūtnis apprecēja hazrat Zainabu bint Huzaimas (ramadāns). Allāha Sūtnis apprecēja hazrat Umm Salama (šavāla beigas / aprīļa sākums). Nomira Fātima bint Asada. Mazais Badras karagājiens (1. zū al-kada / 4. aprīlis).

5/626 Zāt ar-Rikā karagājiens (10. muharams / 11. jūnijs). Dūmat al-Džandal karagājiens (25. rabī al-avvals / 24. augusts). Nomira mūsu māte hazrat Zainaba bint Huzaimas (rabī al-āhirs / septembris). Medīnā ieradās Banū Muzaina delegācija, kas bija pieņēmusi islāmu (radžabs / decembris). Muraisī (Banū Mustalik) karagājiens (2. šabāns / 27. decembris). Hazrat Āiša tika apmelota. Tika atklāts tajamuma ājats.

5/627 Allāha Sūtnis apprecēja hazrat Džuvairiju bint Hārisa (šabāns). Grāvja kauja (Ahzāb) (šavāls / marts). Banū Kuraiza karagājiens (23. zū al-kada / 15. aprīlis). Allāha Sūtnis apprecēja hazrat Zainabu bint Džahša (1. zū al-kada / 24. marts). Allāha Sūtnis apprecēja hazrat Raihānu bint Amra (zū al-hidža / aprīlis–maijs).

6/627 Muhameda ibn Maslamas sarija uz Kurtā (10. muharams / 1. jūnijs). Hazrat Alī sarija pret Banū Sad ibn Fadak. Gābas (Zī Karad) karagājiens (2. rabī al-avvals / 22. jūlijs). Gamras sarija (rabī al-avvals). Muhameda ibn Maslamas sarija uz Zul Kasu (rabī al-avvals). Abū Ubaidas ibn Džarāha sarija uz Zul Kasu (rabī al-āhirs / septembris). Zaida ibn Hārisas sarija uz Džamūmu (rabī al-āhirs).

Banū Lihjān karagājiens (1. džumāda al-ūlā / 18. septembris). Zaida ibn Hārisas izlūkošanas sarija uz Īs (džumāda al-ūlā). Abul Āss kļuva par musulmani. Zaida ibn Hārisas sarija uz Tarfu (džumāda al-āhira / oktobris–novembris). Zaida ibn Hārisas sarija uz Vādī al-Kurā (radžabs / novembris–decembris). Zaida ibn Hārisas ceļojums uz Šāmu / tirdzniecības karavāna (radžabs). Abdurahmāna ibn Aufa sarija uz Dūmat al-Džandal (šabāns / decembris). Zaida ibn Hārisas sarija uz Madjanu (šabāns / decembris). Hazrat Alī sarija uz Fadaku (šabāns / decembris).

6/628 Zaida ibn Hārisas sarija pret Umm Kirfa (ramadāns / janvāris). Medīnā iestājās sausums; ļaudis izgāja lūgt lietu (ramadāns). Abdullāha ibn Atīka sarija pret Abū Rāfi (ramadāns / janvāris). Abdullāha ibn Ravāhas izlūkošanas sarija uz Haibaru (ramadāns / februāris). Abdullāha ibn Ravāhas sarija pret Usairu ibn Zārimu (šavāls / februāris). Kurza ibn Džābira al-Fihrī sarija (zū al-kada / marts). Umras ceļojums (2. zū al-kada / 14. marts). Baiat ar-Ridvān (zū al-kada / marts–aprīlis). Hudaibijas līgums (zū al-hidža / aprīlis). Tika atklāta sūra al-Fath. Medīnā ieradās Banū Huzāa, Banū Aslam un Banū Hušanī delegācijas un kļuva par musulmaņiem. Alkohols tika aizliegts galīgi. Allāha Sūtnis atļāva kamieļu un zirgu skriešanās sacīkstes.

6, 7/628 Allāha Sūtnis sūtīja vēstules ar aicinājumu uz islāmu (zū al-hidžas pēdējās dienas – muharama sākums / maijs).

7/628 Zaida ibn Hārisas sarija uz Hismu (džumāda al-āhira). Abesīnijas negušs Ashama kļuva par musulmani. Tika noslēgts hazrat Umm Habība nikāhs. Ēģiptes Mukaukiss atsūtīja Allāha Sūtnim Māriju. Nomira mūsu mātes hazrat Āišas māte Umm Rūmān (radijallahu anha). Abul Āss kļuva par musulmani un no jauna noslēdza nikāhu ar Allāha Sūtņa meitu Zainabu (muharams / maijs). Haibaras karagājiens (muharama beigas – safars / jūnijs). Zainaba bint Hārisa mēģināja noindēt Allāha Sūtni. Medīnā atgriezās arī pārējie ashābi, kas bija pārcēlušies uz Abesīniju (safars). Medīnā ieradās ašarīti un ieguva godu kļūt par cildenajiem ashābiem.

Lailat at-Tarīs: Allāha Sūtnis un viņa ashābi aizmiga un nepamodās uz rīta namazu. Allāha Sūtnis apprecēja hazrat Umm Habība. Nomira Allāha Sūtņa zīdītāja Suvaiba. Jemenas valdnieks Bāzāns kļuva par musulmani (džumāda al-ūlā / septembris). Mudžiza, kad saule atgriezās no apvāršņa, lai hazrat Alī varētu veikt pēcpusdienas namazu. Vādī al-Kurā karagājiens (džumāda al-āhira / oktobris). Allāha Sūtnis apprecēja hazrat Safiju bint Hujaja. Hazrat Umara sarija uz Turabu (šabāns / decembris). Hazrat Abū Bakra sarija uz Nadždu (šabāns / decembris). Bašīra ibn Sada Ansārī sarija uz Fadaku / Muru (šabāns / decembris).

7/629 Gāliba ibn Abdullāha Laisī sarija uz Maifau (ramadāns / janvāris). Bašīra ibn Sada Ansārī sarija uz Džinābu (šavāls / februāris). Umrat al-Kazā ceļojums (zū al-kada – zū al-hidža / marts). Allāha Sūtnis apprecēja Maimūnu bint Hārisa (zū al-kada / marts).

8/629 Nomira Allāha Sūtņa meita hazrat Zainaba (safars). Hālids ibn Valīds, Amrs ibn Āss un Usmāns ibn Talha kļuva par musulmaņiem (safars). Gāliba ibn Abdullāha sarija uz Kudaidu (safars / jūnijs). Gāliba ibn Abdullāha sarija uz Fadaku (safars / jūnijs). Mūtas kauja (džumāda al-ūlā / septembris). Amra ibn Āsa sarija uz Zāt as-Salāsil (džumāda al-āhira / oktobris). Kad kuraiši pārkāpa Hudaibijas līgumu, Abū Sufjāns mēģināja panākt mieru.

8/630 Allāha Sūtnis devās ceļā, lai iekarotu Meku (10. ramadāns / 1. janvāris). Mekas iekarošana (20. ramadāns, ceturtdiena / 11. janvāris). Allāha Sūtnis apmeklēja savas mātes hazrat Āminas kapu Abvā. Elki tika sagrauti. Hunainas kauja (11. šavāls / 1. februāris). Allāha Sūtnis tikās ar savu piena māsu Šaimā. Taifas karagājiens (šavāls / februāris). Allāha Sūtnis Džirānā sadalīja Hunainas kara laupījumu (5.–18. zū al-kada / 24. februāris – 9. marts). Allāha Sūtnis veica umru (19. zū al-kada / 10. marts). Masdžid an-Nabavī mošejai tika izgatavots trīs pakāpienu minbars. Piedzima Allāha Sūtņa dēls Ibrāhīms (zū al-hidža).

9/630 Allāha Sūtnis nosūtīja zakāta vācējus pie dažām ciltīm (muharams / aprīlis–maijs). Ujainas ibn Hisna al-Fazārī sarija (muharams). Tabūkas karagājiens (radžabs / oktobris). Hālida ibn Valīda sarija uz Dūmat al-Džandal (radžabs). Allāha Sūtnis lika nojaukt munāfiku Masdžid ad-Dirār mošeju. Nomira Abesīnijas valdnieks negušs Ashama (radžabs / oktobris). Hazrat Abū Bakra sarija uz Ramlu (šabāns). Nomira Allāha Sūtņa meita hazrat Umm Kulsūm (šabāns). Allāha Sūtnis otrreiz nosūtīja Hēraklijam vēstuli ar aicinājumu uz islāmu. Sanat al-vufūd (Sūtņu gads). Kabs ibn Zuhairs kļuva par musulmani, un Allāha Sūtnis viņam uzdāvināja savu apmetni (hirka).

9/631 Nomira munāfiku vadonis Abdullāhs ibn Ubajs (zū al-kada). Hadžs kļuva par fardu. Hazrat Abū Bakrs tika iecelts par hadža vadītāju (amīr al-hadž) (zū al-kada – zū al-hidža / februāris–marts). Arī hazrat Alī tika sūtīts uz Meku, lai paziņotu sūras al-Barāa sākumu (zū al-hidža / marts).

10/631 Hālida ibn Valīda sarija pret Banū Hāris (rabī al-avvals / jūnijs). Hazrat Alī sarija uz Jemenu / Madhidžu (ramadāns / decembris). Nomira Jemenas pārvaldnieks Bāzāns. Par musulmani kļuva Fīrūzs, neguša māsas dēls. Musailima al-Kazzāb pasludināja sevi par pravieti.

10/632 Nomira Allāha Sūtņa dēls Ibrāhīms. Atvadu hadžs: Allāha Sūtnis devās no Medīnas uz hadžu (25. zū al-kada / 22. februāris). Allāha Sūtnis teica savu Atvadu hutbu (9. zū al-hidža / 7. marts). Atvadu tavāfs (14. zū al-hidža / 12. marts, ceturtdiena). Nomira hazrat Raihāna bint Amra.

11/632 Džibrīls alaihis-salam divas reizes nolasīja Allāha Sūtnim visu Svēto Korānu. Usāma ibn Zaids tika iecelts par komandieri karaspēkam, kam bija jādodas uz Šāmu. Allāha Sūtnim sāka sāpēt galva (26. safars / 24. maijs, svētdiena). Allāha Sūtņa drudzis pastiprinājās, un sākās malārija (humma) (27. safars / 25. maijs, pirmdiena). Tika nogalināts Asvads al-Ansī, kas sevi bija pasludinājis par pravieti (8. rabī al-avvals / 4. jūnijs, ceturtdiena). Allāha Sūtnis iecēla hazrat Abū Bakru par imāmu (8. rabī al-avvals / 4. jūnijs, nakts namazs).

Allāha Sūtnis veica savu pēdējo namazu aiz hazrat Abū Bakra as-Sidīka (12. rabī al-avvals, pirmdiena, rīta namazs). Allāha Sūtņa aiziešana mūžībā (12. rabī al-avvals / 8. jūnijs, pirmdiena, pirms pusdienlaika). Hazrat Abū Bakrs tika ievēlēts par kalifu (12. rabī al-avvals / 8. jūnijs, pirmdiena). Allāha Sūtnis tika apglabāts pusnaktī naktī no otrdienas uz trešdienu (trešdienas naktī). Usāma ibn Zaids tika sūtīts pret atkritējiem (murtadi) (16. rabī al-avvals / 12. jūnijs, piektdiena). Usāma ibn Zaids uzvarējis atgriezās (26. rabī al-āhirs / 22. jūlijs, otrdiena).

KAS ES ESMU UN KAS MAN IR?

Šajā dārzā man nav ne rožu, ne tulpju,
Šajā tirgū nav ne pirkšanas, ne pārdošanas, ne naudas,
Nav ne varas, ne rīcības, ne mantas, ne īpašuma,
Nav ne sāpju, ne baudas, ne ziedes, ne brūces.
Kaut es zinātu: kas es šajā pasaulē esmu un kas man ir?
Esamība – dievišķā labvēlība, dzīvība – Dāsnā žēlastība!
Mute – Žēlsirdīgā dāvana, valoda – Mūžīgā dāsnums!
Ķermenis – Radītāja celtne, dvēsele – godinoša elpa,
Spēks – Visvarenā dāvana, maņas – Gudrā iedibinātas!
Kaut es zinātu: kas es šajā pasaulē esmu un kas man ir?
Šajā pasaulē patiesībā man nekā nav,
Viss, kas ir, pieder Viņam, Viņa valstībā Viņam nav līdzinieka.
Nākt pasaulē un aiziet no tās – arī tas nav manās rokās,
Nav dokumenta, uz ko paļauties, lai teiktu: „Tas ir mans.”
Kaut es zinātu: kas es šajā pasaulē esmu un kas man ir?
Mana esamība ir tikai šķietamība, mana dvēsele – uzticēta manta,
Pat teikt „es” Viņa priekšā ir neglīta pielīdzināšana Viņam!
Kalpa pienākums ir paklausīt savam Īpašniekam,
Ka Viņš mani sauc „Mans kalps!”, tā ir žēlastība un labvēlība.
Kaut es zinātu: kas es šajā pasaulē esmu un kas man ir?
Es esmu nabags un trūcīgs, bagātība un labvēlība pieder Patiesībai,
Mans kapitāls – „nebūtība”, esamība un dzīve pieder Patiesībai,
Mūžība bez sākuma un bez gala, vara un uzvara pieder Patiesībai,
Viss, kas redzams šajā un nākamajā pasaulē, pieder Patiesībai.
Kaut es zinātu: kas es šajā pasaulē esmu un kas man ir?

Ēst, dzert un baudīt – tas viss nāk no Viņa īpašības Razzāk1,
Mierīgi atvilkt elpu – tā ir Allāha žēlastība,
Ikkatrs labums, kas pie tevis nāk, arī ir Viņa dāvana,
Un ticība (imāns), lielākā no dāvanām, arī nāk no Viņa.
Kaut es zinātu: kas es šajā pasaulē esmu un kas man ir?
Ja nav lemts, mana iztika nenāk ne no debesīm, ne no zemes,
Ne no zāles, ne no gaļas – īsi sakot, ne no vienas rokas.
Kas nolemts, tas nāk, pat ja es par to nedomāju,
Iztika nenāk ne vairāk, ne mazāk, kā nolemts.
Kaut es zinātu: kas es šajā pasaulē esmu un kas man ir?
Melno nakti padarīt par dienu, dienu – par vakaru es nespēju,
Sniegu un ūdeni – par uguni, sudrabu – par volframu es nespēju,
Apturēt zemeslodi un to sagraut es nespēju,
Ziemas sniega mākoni padarīt par aprīļa mākoni es nespēju.
Kaut es zinātu: kas es šajā pasaulē esmu un kas man ir?
Kad vēl nebiju, mans Kungs vienā mirklī mani izvēlējās,
Mātes miesās Viņš tūlīt sagatavoja manu barību,
Viņš pavēlēja eņģeļiem un lika tiem man kalpot,
Izvedis mani pasaulē, Viņš padarīja mani par aizsegu sev.
Kaut es zinātu: kas es šajā pasaulē esmu un kas man ir?