ATVADU HUTBA

Slava pieder vienīgi Visvarenajam Allāham. Mēs Viņu slavējam, lūdzam Viņam piedošanu un ar nožēlu vēršamies pie Viņa. Mēs meklējam patvērumu pie Visvarenā Allāha no savu nafsu ļaunuma un no savu darbu grēkiem. To, ko Visvarenais Allāhs ir vadījis pa pareizo ceļu, neviens nevar novest no ceļa, un to, ko Viņš liek nomaldīties, neviens nevar vadīt pa pareizo ceļu. Es apliecinu, ka nav cita dieva kā vien Visvarenais Allāhs. Viņš ir Viens. Viņam nav ne līdzinieka, ne biedra. Un es arī apliecinu, ka Muhameds (alaihis-salam) ir Viņa kalps un Sūtnis.

Ak, Allāha kalpi! Es jums piekodinu bīties Visvareno Allāhu un Viņam paklausīt.

Ak, ļaudis! Labi klausieties manus vārdus! Es nezinu, varbūt pēc šī gada es nekad vairs ar jums šeit nesatikšos. Ak, ļaudis! Tāpat kā šī jūsu diena ir svēta diena, kā šis jūsu mēnesis ir svēts mēnesis un kā šī jūsu pilsēta (Meka) ir svētīta pilsēta, tāpat svēta ir jūsu dzīvība, manta un gods. Tie ir pasargāti no jebkāda aizskāruma.

Mani ashābi! Rīt jūs satiksiet savu Kungu, un jums noteikti jautās par ikvienu jūsu šodienas stāvokli un rīcību. Sargieties, lai pēc manis jūs neatgrieztos pie vecajiem maldiem un necirstu cits citam galvas!

Lai tie, kas ir šeit, nodod šo manu novēlējumu tiem, kuru šeit nav!

Var gadīties, ka tas, kam tas tiks nodots, sapratīs un saglabās labāk nekā tas, kas bija šeit un dzirdēja. Mani ashābi! Kam ir kas uzticēts glabāšanā, lai atdod to īpašniekam!

Visu veidu augļošana ir atcelta. Tā ir zem manas kājas. Taču jums ir jāatdod parāda pamatsumma. Nedariet netaisnību un neļaujiet, lai jums dara netaisnību. Ar Visvarenā Allāha pavēli augļošana turpmāk ir aizliegta. Ikviens šīs neglītās, no Džāhilijas laikiem palikušās paražas veids ir zem manas kājas. Pirmā augļošana, ko es atceļu, ir Abdulmutaliba dēla (mana tēvoča) Abāsa augļošana. Mani ashābi! Arī asinsatriebības prasības, kas tika celtas Džāhilijas laikā, ir pilnīgi atceltas. Pirmā asinsatriebības prasība, ko es atceļu, ir Abdulmutaliba mazdēla (mana tēvoča dēla) Rabījas asinsatriebības prasība.

Ak, ļaudis! Mainīt harām (aizliegto) mēnešu vietu, lai varētu karot, neapšaubāmi nozīmē aiziet tālu neticībā (kufrs). Tā ir lieta, ar ko neticīgie tiek maldināti. Vienā gadā viņi (kādu mēnesi) uzskata par halālu, bet citā gadā pasludina to par harāmu. Viņi to dara, lai pielāgotos to mēnešu skaitam, ko Cildenais Allāhs ir darījis halālus un harāmus. Viņi padara par halālu to, ko Visvarenais Allāhs ir darījis harāmu, un par harāmu to, ko Visvarenais Allāhs ir darījis halālu.

Ak, mani ashābi! Mēs veicam hadžu tieši īstajā laikā. Mēnešu secība ir tāda pati kā tad, kad Visvarenais Allāhs tos radīja. Nav nekādu šaubu, ka laiks ir atgriezies tajā veidolā un kārtībā, kāda tam bija dienā, kad Visvarenais Allāhs to radīja.

„Ak, Allāh! Vairo šī Nama godu, cildenumu, varenību un cieņu. Vairo arī godu, varenību, cieņu un labestību tam, kas to godina ar hadžu un umru!” Svētais hadīss

Ak, ļaudis! Šodien šaitāns uz visiem laikiem ir zaudējis spēku atkal iegūt ietekmi un varu šajās jūsu zemēs. Taču, ja jūs, izņemot šīs lietas, ko esmu atcēlis, sekosiet viņam darbos, ko uzskatāt par niecīgiem, tas viņu iepriecinās. Lai pasargātu savu reliģiju, sargieties arī no tiem!

Ak, ļaudis! Es jums iesaku ievērot sieviešu tiesības un šajā jautājumā bīties Visvareno Allāhu. Jūs esat ņēmuši sievietes kā Visvarenā Allāha uzticētu mantu; viņu godu un šķīstību jūs esat padarījuši sev par halālu, dodami vārdu Visvarenā Allāha vārdā. Jums ir tiesības pret sievietēm, un viņām ir tiesības pret jums. Jūsu tiesības pret sievietēm ir tās, ka viņas neļauj nevienam, kas jums nepatīk, aizskart jūsu ģimenes neaizskaramību. Ja viņas ielaiž jūsu mājās kādu, ar ko jūs neesat ar mieru, jūs varat viņas viegli piesist, lai atturētu no tā. Bet sieviešu tiesības pret jums ir tās, ka jūs likumīgā veidā nodrošināt viņām visu ēdienu un apģērbu. Ak, ticīgie! Es atstāju jums uzticētu mantu; kamēr jūs pie tās stingri turēsieties, jūs nekad nenomaldīsieties no ceļa. Šī uzticētā manta ir Visvarenā Allāha Grāmata – Svētais Korāns. (Citos vēstījumos ir minēts arī „mana sunna” un „mana Ahl al-Bait”.)

Ak, ticīgie! Labi klausieties manus vārdus un labi tos saglabājiet! Musulmanis ir musulmaņa brālis, un tādējādi visi musulmaņi ir brāļi. Nevienam nav halāls aizskart kādu tiesību, kas pieder viņa brālim reliģijā, ja vien viņš pats to nav labprātīgi atdevis. Mani ashābi! Nedariet netaisnību saviem nafsiem (paši sev). Arī jūsu pašu nafsam ir tiesības pret jums. Ak, ļaudis! Visvarenais Allāhs katram, kam ir tiesības, ir devis viņa tiesības (Svētajā Korānā). Mantiniekam testaments nav vajadzīgs. Bērns pieder tam, kura gultā viņš ir dzimis. Tas, kas dara zinu (pārkāpj laulību), paliek bez tiesībām. Lai tas nekrietnais, kas apgalvo, ka cēlies no cita, nevis no sava tēva, vai tas nepateicīgais, kas uzdodas par piederīgu citam, nevis savam kungam, nonāk Visvarenā Allāha dusmās un eņģeļu un visu musulmaņu lāstā! Cildenais Allāhs no tādiem cilvēkiem nepieņem ne nožēlu, ne taisnīgu liecību. Ak, ļaudis! Jūsu Kungs ir viens. Un arī jūsu tēvs ir viens; jūs visi esat Ādama bērni. Bet Ādams ir no zemes. Visvērtīgākais no jums Allāha priekšā ir tas, kuram ir visvairāk takvas (dievbijības). Arābam nav nekāda pārākuma pār to, kas nav arābs. Pārākums ir tikai takvā. Ja par jūsu vadītāju tiktu iecelts pat kropls melns vergs un viņš jūs pārvaldītu saskaņā ar Allāha Grāmatu, klausiet viņu un paklausiet viņam. Vainīgo nevar vainot ne par ko citu kā vien par viņa paša vainu. Tēvu nevar vainot par dēla noziegumu, un dēlu nevar vainot par tēva noziegumu.

Ak, ļaudis! Esiet uzmanīgi! Šīs četras lietas jūs nekādā ziņā nedrīkstat darīt:

1. Nekad nepielīdziniet Allāham neko par biedru.

2. Nekad nenogaliniet netaisni dzīvību, ko Allāhs ir darījis harāmu.

3. Nedariet zinu (nepārkāpiet laulību).

4. Nezogiet.

Man ir pavēlēts cīnīties džihādā ar cilvēkiem, līdz viņi saka: „La ilaha illallah, Muhammadun Rasulullah” (tas ir, līdz viņi kļūst par musulmaņiem). Kad viņi to saka, viņi ir pasargājuši savas asinis un savu mantu. Bet viņu norēķins pieder Visvarenajam Allāham. Ak, ļaudis! Rīt jums jautās par mani; ko jūs teiksiet? … Cildenie ashābi atbildēja: „Mēs apliecinām, ka tu esi pasludinājis Visvarenā Allāha reliģiju, izpildījis savu pienākumu un devis mums novēlējumus un padomus.” Tad mūsu kungs Cildenākais Sūtnis (sallallahu alaihi va sallam) pacēla savu svētīto rādītājpirkstu, nolaida to pret sapulcējušos ļaudis un teica: „Esi liecinieks, ak, Kungs! Esi liecinieks, ak, Kungs! Esi liecinieks, ak, Kungs!”

Dienā, kad mūsu mīļais Pravietis teica savu Atvadu hutbu, tika atklāts sūras al-Māida trešais svētais ājats, kura nozīme ir: „Šodien Es esmu pilnveidojis jums jūsu reliģiju, pabeidzis pār jums savu dāvanu un esmu apmierināts, dodams jums islāmu kā reliģiju …” Kad mūsu kungs Pravietis nolasīja šo svēto ājatu cildenajiem ashābiem, hazrat Abū Bakrs sāka raudāt. Kad cildenie ashābi jautāja, kāpēc viņš raud, viņš teica: „Šis svētais ājats norāda, ka Allāha Sūtņa nāve ir tuvu. Tāpēc es raudu.”1

Pēc hutbas viņš stāvēja vakfā pie Džabal ar-Rahma. Vakara namazu viņš neveica Arafātā, bet vadīja to Muzdalifā kopā ar nakts namazu. Šo nakti viņi pavadīja Muzdalifā. Nākamajā rītā viņš stāvēja vakfā pie Mašar al-Harām. Svētku pirmajā dienā viņš no Muzdalifas devās uz Minā. Pa ceļam viņš neapstājās ielejā, ko sauc par Muhasaru, kur bija apstājušies Ashāb al-fīl2, bet pagāja tai garām. Viņš nonāca Minā. Šeit viņš pats upurēja 63 upurēšanai paredzētos kamieļus un tad iedeva nazi hazrat Alī. Hazrat Alī upurēja pārējos. Svētku otrajā, trešajā un ceturtajā dienā viņi meta akmeņus pie džamrām, bet zū al-hidža mēneša četrpadsmitajā dienā pirms rīta namaza viņi ieradās pie Baitullāha un veica atvadu tavāfu. Mūsu kungs Allāha Sūtnis palika Mekā 10 dienas, veica savu Atvadu hadžu un atvadu tavāfu un tad atgriezās Medīnā. Viņš veica divu rakatu namazu Masdžid an-Nabavī un tad iegāja savā laimes namā. Pēc Atvadu hadža cildenie ashābi atgriezās tur, no kurienes bija nākuši, un pastāstīja turienes ļaudīm, ko Allāha Sūtnis bija paziņojis un pavēlējis.