Apgabali, uz kuriem tika sūtīti zakāta vācēji
Viņš arī norīkoja Mekā hazrat Abū Mūsu al-Ašarī mācīt Svēto Korānu un reliģijas lietas.1 Abū Sufjānu ibn Harbu viņš iecēla par emīru Nadžrānā, Jemenas provincē, un par viņa palīgu norīkoja Kasīru ibn Abdullāhu. Kad lietas Mekā bija nokārtotas, viņi nonāca Marr az-Zahrānā. Tur tika sadalīta arī atlikusī kara laupījuma daļa. Pēc tam viņš ar saviem slavenajiem ashābiem atkal devās ceļā, un zū al-kada beigās viņi sasniedza Medīnu. No Medīnas viņi bija izgājuši svētā ramadāna desmitajā dienā, trešdienā. Šis karagājiens ilga apmēram trīs mēnešus.
Kādu dienu, iegrimis bēdu jūrā, es nogrimu domās, zaudēju sevi un aizmirsos pilnīgā bezsamaņā, atcerējos savus grēkus un baiļojos par savu galu, un dzirdēju kādu saijidu skandējam šo rindu: Ahmeds, Mahmūds un Muhameds tu esi, mans kungs, no Patiesības apstiprināts sultāns mums tu esi, mans kungs. Mēs ceram, izmisumā mēs nenopūšamies, ticības kapitālu mēs neizšķiežam, atstājot tavas durvis, pie svešiem patvērumu nemeklējam, tavā ēnā ne uz vienu citu mums nav jāskatās. Ahmeds, Mahmūds un Muhameds tu esi, mans kungs, no Patiesības apstiprināts sultāns mums tu esi, mans kungs. Şeyh Galib
Daži notikumi hidžras astotajā gadā
Četri vīri no Banū Salaba ieradās pie Allāha Sūtņa. Viņi teica: „Mūs ir sūtījusi mūsu tauta. Mēs dzirdējām, ka cilvēka islāms neesot pilnīgs, ja viņš neveic hidžru.” Viņš teica: „Lai kur jūs būtu, turieties pie takvas (dievbijības); ja jūs neveiksiet hidžru, tas nekaitēs. Jūsu reliģijai un jūsu tautai tas neradīs nekāda kaitējuma.” Pēc tam viņš aizsūtīja viņus uz Ramlas bint Hārisa māju, kur viņi tika pacienāti. Tad viņš katram iedeva pa četrām ūkijām sudraba un atļāva doties mājās. Tajā pašā gadā nomira Allāha Sūtņa (sallallahu alaihi va sallam) meita Zainaba. Viņai izgatavoja zārku. Islāmā pirmais zārks tika izgatavots tieši viņai. Viņa bija Abul Āsa sieva. Kad Badras laikā viņš to izvadīja no Mekas uz Medīnu, Habārs ceļā meta šķēpu hazrat Zainabas kamielī. Viņa nokrita no kamieļa, zaudēja augli un saslima. Tas kļuva par viņas nāves cēloni. Viņai palika divi bērni. Tajā gadā zū al-hidža mēnesī piedzima Allāha Sūtņa dēls Ibrāhīms. Viņa māte bija Mārija Hatun (radijallahu taala anha). Abū Rāfi atnāca un pavēstīja priecīgo vēsti. Par to Pravietis atbrīvoja vienu vergu. Kā akīku viņš upurēja aunu. Viņš lika nodzīt Ibrāhīma matus un izdalīt kā sadaku tik daudz sudraba, cik svēra mati.
Svarīgi notikumi hidžras devītajā gadā
Hidžras devītā gada muharama mēneša sākumā pasauļu valdnieks iecēla ciltīm zakāta vācējus (āmils, sājs). Cik vien iespējams, katrai ciltij tika dots āmils, kas pats piederēja pie tās. Ibn Hasību al-Aslamī viņš nosūtīja pie Aslama un Gifāra, Abādu ibn Bišru – pie Banū Salim un Muzainas, Amru ibn Āsu – pie Fazāras, Dahāku ibn Sinānu – pie Banū Kilāb, Rāfi ibn Maknatu al-Džahnī – pie Džahīnas, bet Bišru ibn Sufjānu Kabu – pie Banū Kab un Banū Tamīm.
Gadu vēlāk Taifas ļaudis nosūtīja uz Medīnu pie mūsu mīļā Pravieša sešu cilvēku delegāciju, lai kļūtu par musulmaņiem. Pirms gada, aizejot no Taifas, pasauļu valdnieks bija lūdzis: „Ak, mans Kungs! Rādi Sakīfa ļaudīm pareizo ceļu, atved viņus pie mums.” Un tagad Sakīfa ļaudis bija atnākuši, lai kļūtu par musulmaņiem. Mūsu kungs Cildenākais Sūtnis ļoti priecājās, ka viņi kļuva par musulmaņiem, piešķīra viņiem dažas priekšrocības un aizsūtīja atpakaļ uz Taifu. Par viņu pārvaldnieku viņš iecēla hazrat Usmānu ibn Abul Āsu.2
Neguša nāve
Bija hidžras devītā gada radžaba mēnesis. Kādu dienu mūsu kungs Allāha Sūtnis teica saviem ashābiem: „Šodien nomira jūsu krietnais brālis. Celieties un veiciet par viņu namazu.” Mūsu kungs Pravietis kļuva par imāmu un vadīja bēru namazu (džanāza) par aizgājēju, viņa miesām neesot klāt. Pēc tam viņš teica: „Mēs lūdzām Visvareno Allāhu piedot jūsu brālim negušam Ashamam.”
Pēc kāda laika no Abesīnijas atnāca ziņa, un kļuva zināms, ka negušs Ashama (rahmatullahi taala alaih) ir miris. Tā bija tā pati diena, kurā mūsu kungs Pravietis Medīnā bija vadījis par viņu bēru namazu.3
„Lai kur jūs būtu, turieties pie takvas (dievbijības); ja jūs neveiksiet hidžru, tas nekaitēs. Jūsu reliģijai un jūsu tautai tas neradīs nekāda kaitējuma” Svētais hadīss
Lai mana dzīvība ir upurēta tavā ceļā,
skaistais vārdā un skaistais pats, Muhamed,
nāc un aizlūdz par savu niecīgāko kalpu,
skaistais vārdā un skaistais pats, Muhamed.
Daudz ciešanu ir tiem, kas tic,
viņu prieks un laime būs mūžīgajā pasaulē,
astoņpadsmit tūkstošu pasauļu Mustafa –
skaistais vārdā un skaistais pats – Muhameds.
Tas, kurš ceļoja pa septiņām debesīm un staigāja virs Kursī,
tas, kurš Mirādžā no Patiesības izlūdzās savu ummu, –
skaistais vārdā un skaistais pats – Muhameds.
Ko Jūnuss abās pasaulēs darītu bez tevis?
Patiesais Pravietis tu esi bez šaubām, bez aizdomām,
kas tev neseko, aiziet bez ticības,
skaistais vārdā un skaistais pats – Muhameds.