AVOTI

- Svētais Korāns

- Envâr-üt-tenzîl – Kādī Baidāvī

- Tefsîr-i Mazharî – Sanāullāhs Pānipatī

- Tefsîr-i Kurtubî – imāms Kurtubī

- Tefsîr-i Beydâvî – Kādī Baidāvī

- Tefsîr-i Kebîr – Fahruddīns ar-Rāzī

- Tefsîr-i Hâzin – Alāuddīns al-Bagdādī

- Tefsîrü’l- Kur’ân – imāms Tirmizī

- Tefsîrü’l- Kur’ân-ı azim – Abul Fidā

- Sahîh-i Buhârî – imāms Buhārī

- Sahîh-i Müslim – imāms Muslims

- Sünen-i Dârekütnî – Dārakutnī

- Sünen-i Tirmizî – imāms Tirmizī

- Muvattâ – imāms Māliks

- Müstedrek – Hākims Nīšābūrī

- Sünen-i İbni Mâce – Ibn Mādža

- Sünen-i Beyhekî – Baihakī

- Sünen-i Dâvûd – Abū Dāvūds

- Sünen-i sâgir – imāms Nasāī

- Müsned – Bazārs

- Müsned – Dārimī

- Müsned – Abū Jalā

- Müsned – imāms Ahmeds ibn Hanbals

- Sahîh – Ibn Hibāns

- Ahbâr-u Mekke – Azrakī

- Birgivî Vasiyetnâmesi – imāms Birgivī

- Câliyetü’l-ekdâr – Maulānā Hālids al-Bagdādī

- Câmi-ul Ehâdis – Sujūtī

- Cevâb Veremedi – Harputlu İshak Efendi

- Delâilü’n-Nübüvve – Abū Nuaims Isfahānī

- Delâilü’n-Nübüvve – Baihakī

- Dinî Sözlük – Türkiye Gazetesi

- El-Bidâye ve’n-nihâye – Ibn Kasīrs (Abul Fidā)

- Ensâbu’l-eşrâf – Balāzurī

- El-Envâr – Bagavī

- El-İktifâ fî megâz-il-Mustafâ vesselâset-il-hulefâ – al-Kilāī

- El-Leâli’l-Masnûa – Sujūtī

- El-Mu’cemu’s-sağîr – imāms Tabarānī

- El-Muhabber – Ibn Habībs

- El-Musannef – imāms Abdurazāks Sanānī

- El-Musannef – imāms Ibn Abī Šaiba

- El-Vefâ bi ahvâl-il-Mustafâ – Ibn Džauzī [Abdurahmāns Džauzī / Abulfaradžs ibn Džauzī]

- Evsaf-un Nebî – Sujūtī

- Feyz-ül-kadîr – Munāvī

- Fütühu’l-büldân – Balāzurī

- Herkese Lâzım Olan Îmân – Hacı Feyzullah Efendi

- Hilyet-ül-evliyâ – Abū Nuaims

- İhyâ – imāms Gazālī

- İnsân-u’l-uyûn – Nūruddīns Alī Halabī

- İsâbe – Ibn Hadžars al-Askalānī

- İsbâtü’n-Nübüvve – imāms Rabbānī

- İslâm Âlimleri Ansiklopedisi – Türkiye Gazetesi

- İstiâb – Ibn Abdulbars

- İ’tikâdnâme – Maulānā Hālids al-Bagdādī

- Keşf-ül-hafâ – Ismāīls Adžlūnī

- Kısas-ı Enbiyâ – Ahmed Cevdet Paşa

- Kimyâ-i Se‘âdet – imāms Gazālī

- Me’âricü’n-Nübüvve Tercümesi (Peygamberler Tarihi) – Altıparmak Muhammed Efendi

- Mecma’uz-zevâid – Haisamī

- Megâzî – Vākidī

- Mektûbât-ı İmâm-ı Rabbânî – imāms Rabbānī

- Mektûbât-ı Ma’sûmiyye – Muhameds Masūms Fārūkī

- Mevâhib-i ledüniyye – Kastalānī

- Mevlid-i Şerîf (Vesîletü’n-necât) – Süleyman Çelebi

- Mir’ât-ı Kâinât – Nişancızâde Muhammed Efendi

- Mu’cem-ül-Kebîr – Tabarānī

- Mukaddime – Dārimī

- Ravd-ül-ünf – Suhailī

- Siret – Ibn Kasīrs

- Sîret-i Resûl – Ibn Ishāks

- Sîretü’n-Nebeviyye – Ibn Hišāms

- Sîretü’n-Nebî – Ahmeds ibn Zainī Dahlāns

- Siyerü’l-Kebîr – imāms Muhameds

- Siyer-il-kebîr şerhi – imāms Sarahsī

- Sübülü’l-Hüdâ – Šamsadīns Šāmī

- Şemâil-i şerîfe – imāms Tirmizī

- Şifâ-i şerîf – Kādī Ijāds

- Şevâhidü’n-Nübüvve – Maulānā Abdurahmāns Džāmī

- Şu’ab-ül-îmân – Baihakī

- Tabakât-ül-kübrâ – Abdulvahābs aš-Šarānī

- Tabakât-üs-Sahâbe – Ibn Sads

- Târih-ül-Kebîr – Buhārī

- Tahrîc – Huzāī

- Tarih-i Dımeşk (Şâm târîhi) – Ibn Asākirs

- Tam İlmihâl Se‘âdet-i Ebediyye – Hüseyin Hilmi Işık

- Târih-i Taberî – Tabarī

- Târih-ül-İslâm – imāms Zahabī

- Terâtîb-ül-idâriyye – Katānī

- Usudü’l-gâbe – Ibn Asīrs

- Uyûn-ül-eser – Ibn Saijid an-Nās

SULTĀNS ABDULHAMĪDS II

„YILDIZ” ALBUMI. MEKA – MEDĪNA

FOTOGRĀFIJAS

Mošeja ar vienu kupolu un vienu minaretu, kas redzama lielajā attēlā un mazā attēla (labajā pusē apakšā) labajā malā, atrodas svētītajā vietā, kur mūsu kungs Allāha Sūtnis nāca pasaulē un ar savu atnākšanu to pagodināja.

Hidžras laikā mūsu kungs Pravietis šo svētīto māju nodeva hazrat Alī (radijallahu anhu) brālim Akīlam ibn Abī Tālibam. Akīla mazbērni to pārdeva Hadžādža brālim Muhamedam ibn Jūsufam as-Sakafī.

Vēlāk šo svētīto māju nopirka Abāsīdu kalifa Hārūna ar-Rašīda māte Haizurāna Hatun un pārvērta to par mošeju.

Pēc Abāsīdiem šo mošeju sargāja mameluki, un arī Osmaņu laikos tā tika rūpīgi saglabāta.

Kanūnī sultāns Sulejmans Hans lika mošeju uzcelt no jauna un vietu, kur piedzima mūsu Pravietis, ietvert režģī ar sudraba stieņiem.

Arī sultāns Ahmeds I Hans lika šajā režģī novietot goda paaugstinājumu (makām kursī) zelta šūpuļa veidā, ko viņš bija licis izgatavot.

Mošeju rūpīgi uzturēja sultānu mātes (valide sultānes), bet tās vajadzības nodrošināja pils dāmas.

Visvairāk šajā ziņā kalpojusi sultāna Mehmeda IV sieva (Mustafas II un Ahmeda III Hana māte) Emetullah Rabia Gülnuş sultāne.

Vēstures gaitā šī mošeja ir daudzkārt restaurēta.

1924. gadā mošeja tika nojaukta. Māja, ko tās vietā 1950. gadā lika uzcelt šaihs Abāss Katāns, kopš 1959. gada tiek izmantota kā Mekas publiskā bibliotēka.

PĒDĒJĀS OSMAŅU PĒDAS SVĒTAJĀS ZEMĒS – ARKĀDES (RIVĀKI)

Pirmās nojumes ap Baitullāhu tika uzceltas hazrat Usmāna (radijallahu anhu) laikā. Vēlāk arkādes, ko uzcēla Abāsīdu kalifs Mahdī, laika gaitā nolietojās.

Kanūnī sultāns Sulejmans lika Mimaram Sinanam salabot arkādes, un pēc šī remonta virs tām tika uzcelti kupoli. Mimara Sinana skolnieks arhitekts Mehmets Aga 1590. gadā arkāžu kolonnām veica jaunus papildinājumus un koka stabus un arkas atjaunoja marmorā.

Par tām rūpējās arī sultāna Abdulazīza un Abdulhamīda II Hana laikā.

2014. gadā Kabas paplašināšanas projekta ietvaros arkādes tika izjauktas un pārvestas uz būvlaukumu netālu no Arafātas. 2016. gadā tās tika atgrieztas savās vietās.

HAZRAT USMĀNA MAUZOLEJS

KABA AŠ-ŠARĪF

IEEJA DŽANNAT AL-MUALLĀ

OSMAŅU SARDZES POSTENIS – MEKA AL-MUKARRAMA

MEDĪNA AL-MUNAVVARA

1. Adžjādas cietoksnis

Adžjādas cietoksnis tika uzcelts 1781.–1783. gadā sultāna Abdulhamīda I Hana valdīšanas laikā, lai sargātu Kabu, nodrošinātu svētceļnieku drošību un Mekas pilsētas kārtību un aizsardzību. Pirmā pasaules kara laikā tas tika izmantots kā turku garnizons. Taču Osmaņu mantojums – Adžjādas cietoksnis – 2002. gadā tika nojaukts.

2. Umara kalns

3. Hindas cietoksnis: Arī Hindas cietoksni 1806. gadā lika uzcelt sultāns Selims III Hans, lai uzlabotu Mekas drošību.

MEDĪNA AL-MUNAVVARA

1. Uhudas kalns
2. Medžīdijas minarets

Medžīdijas minaretu, tāpat kā citus mošejas minaretus, ko sauc par Bāb as-Salām un Bāb ar-Rahma, lika uzcelt sultāns Abdulmedžīds Hans. Minareti atspoguļo Osmaņu arhitektūras stilu. 3. Kubba as-saādat (Kubba al-hadrā – Zaļais kupols): Ēģiptes turkmēņu sultāns Saifaddīns Sālihs Kalāvūns hidžras 678. gadā (1279. gadā m. ē.) pār Hudžra as-saādat uzcēla tagadējo kupolu un pārklāja to ar svinu. Sultāna Mahmuda II Hana (rahmatullahi alaih) pavēlē kupols hidžras 1253. gadā (1837. gadā m. ē.) tika nokrāsots zaļā krāsā.

4. Raīsijas minarets

Raīsijas minaretu uzcēla mameluki, un Kanūnī sultāna Sulejmana Hana un Mehmeda IV Hana laikā tas tika remontēts. Tā kā galvenais muedzins no šī minareta sauc azānu, šo galveno minaretu sauc par Raīsiju (galvenā muedzina minaretu).

5. Hālidijas sardzes postenis

6. Kışlâ-i Asâkir-i Şâhâne (Osmaņu kazarmas)

4. Fulfulas cietoksnis

Fulfulas cietoksni 1800.–1801. gadā lika uzcelt sultāns Selims III Hans, jo Mekas drošība netika uzskatīta par pietiekamu.

1885. gadā, kad Mekas emīrs bija Osmans Nūrī Paša, tas tika pārvērsts par slimnīcu.

Piezīme:

Arī Hindas un Fulfulas cietokšņi tika nojaukti vēl pirms Adžjādas cietokšņa.

7. Masdžid al-Gamāma

Gamāma arābu valodā nozīmē „mākonis”. Tā kā mākonis, kas meta ēnu pār mūsu kungu Pravieti (sallallahu alaihi va sallam), šeit gaidīja, kad mūsu kungs devās uz Masdžid an-Nabavī, šo vietu sāka saukt par mākoņa vietu, un mošeja ieguva to pašu nosaukumu. Mūsu kungs Pravietis šeit veica svētku namazus. Mošeja tika remontēta sultāna Abdulmedžīda Hana laikā.

8. Masdžid hazrat Abū Bakr

Osmaņu uzrakstā, kas mūsdienās atrodas hazrat Abū Bakra mošejā, rakstīts, ka mošeju pēdējo reizi lika remontēt sultāns Abdulazīzs Hans. Fotogrāfija ir uzņemta dažus gadus pēc šī remonta.

9. Masdžid hazrat Alī

Mūsu kungs Pravietis (sallallahu alaihi va sallam) šeit vadīja Ramadāna svētku (Īd al-Fitr) namazu. Arī hazrat Alī (radijallahu anhu) gan savā kalifāta laikā, gan tad, kad hazrat Usmāns (radijallahu anhu) bija ielenkts savā mājā, vadīja svētku namazu tajā pašā vietā. Tāpēc šī vieta ieguva nosaukumu „Masdžid hazrat Alī”.

10. Sabīl Fātima az-Zahrā (dzeramā ūdens strūklaka)

1. Mālikītu makāms
2. Hanafītu makāms
3. Hadžar al-Asvad
4. Makām Ibrāhīm un šāfiītu makāms

6. Hanbalītu makāms

7. Muvakithāna: Ēkas, kas atgādina nelielu observatoriju, kurās strādā muvakiti, nosakot laiku un namazu laikus, un kurās atrodas laika noteikšanai izmantotie instrumenti un noregulēti pulksteņi, sauc par muvakithānām. Parasti tās atrodas pie lielām mošejām. Darbiniekus, kas regulē pulksteņus un it īpaši nosaka namazu laikus, sauc par muvakitiem, un viņu izdevumus sedz labdarības fondi (vakfi). 8. Bibliotēka: Paradīzē mītošais sultāns Abdulmedžīds Hans hidžras 1262. gadā (1846. gadā m. ē.) lika no divām senām ēkām Kabas austrumu pusē, kurām katrai bija sešu metru diametra kupols, vienu pārvērst par muvakithānu, bet otru – par bibliotēku [Mirâtü’l Haremeyn – Mirâtü’l Mekke, II, 770]. Abdulmedžīds Hans bibliotēkai dāvināja 3653 grāmatu sējumus.

1. Fātimas az-Zahrā dārzs
2. Kubba al-Mihrāb al-Usmān

1. Hazrat imāma Mālika un hazrat Nāfia mauzolejs

2. Hazrat Akīla ibn Abī Tāliba (mūsu Pravieša tēvoča dēla) un hazrat Abdullāha ibn Džafara at-Taijāra (mūsu Pravieša tēvoča mazdēla, Džafara at-Taijāra dēla) mauzolejs

3. Azvādž al-mutahharāt (Pravieša šķīsto sievu) mauzolejs:

Šajā mauzolejā ir apglabātas visas Pravieša sievas, izņemot hazrat Hadīdžu un hazrat Maimūnu. Šo mauzoleju, kurā atrodas arī hazrat Āišas kaps, 1543. gadā atjaunoja Kanūnī sultāns Sulejmans.

4. Hazrat Ibrāhīma ibn Rasūlullāh (radijallahu anhu) mauzolejs

No mūsu Pravieša paša ģimenes Džannat al-Bakī kapsētā pirmais tika apglabāts viņa dēls Ibrāhīms, kas nomira vēl zīdainis.

Bet hazrat Usmāns ibn Mazūns bija pirmais ashābs, kas tika apglabāts Džannat al-Bakī kapsētā. 5. Banāt an-Nabī mauzolejs: Šeit ir apglabātas mūsu kunga Pravieša meitas hazrat Rukaija, hazrat Umm Kulsūm un hazrat Zainaba (radijallahu anhunna).

6. Hazrat Fātimas bint Asada (radijallahu anha) mauzolejs

7. Murziat al-mursalīn hazrat Halīma as-Sadija: Šeit ir apglabāta mūsu kunga Pravieša alaihis-salam zīdītāja hazrat Halīma (radijallahu anha).

8. Hazrat Usmāna ibn Afāna (radijallahu anhu) mauzolejs: Trešā kalifa hazrat Usmāna (radijallahu anhu) mauzoleju 1205. gadā lika uzcelt Salāhaddīns Ajūbī. Osmaņu laikos tas tika remontēts un uzturēts. 9. Ahl al-Bait mauzolejs: Šajā mauzolejā ir apglabāti hazrat Abāss (mūsu kunga Pravieša tēvocis), hazrat imāms Hasans al-Mudžtabā, hazrat imāms Zainalābidīns, hazrat imāms Muhameds Bākirs un hazrat imāms Džafars as-Sādiks (radijallahu anhum).

10. Hazrat Fātimas az-Zahrā mauzolejs
Piezīme:

Džannat al-Bakī kapsētā ir apglabātas mūsu kunga Pravieša četras meitas un viens dēls. Abdurahmāns ibn Aufs, Sads ibn Abī Vakāss, Abdullāhs ibn Masūds, Suhails ibn Sināns, Abū Huraira, Abū Sufjāns ibn Harbs, Sads ibn Muāzs un Sufjāns ibn Hāriss (radijallahu anhum) ir izcilākie no Džannat al-Bakī kapsētā apglabātajiem ashābiem, kuru kapi fotogrāfijā nav norādīti. 1806. gadā, kad Medīna tika iekarota, Džannat al-Bakī kapakmeņi un mauzoleji tika nopostīti. Sultāna Abdulhamīda II Hana laikā kapakmeņi tika atjaunoti un mauzoleji uzcelti no jauna. Šī fotogrāfija ir uzņemta pēc šīs atjaunošanas.

Taču 1926. gadā, kad bija beigusies Osmaņu kalpošana abām svētajām vietām (Haramain), Džannat al-Bakī kapsētu atkal piemeklēja tas pats liktenis.

1. Hadīdžas al-Kubrā (radijallahu anha) mauzolejs: Mūsu kunga Pravieša (sallallahu alaihi va sallam) sievas hazrat Hadīdžas (radijallahu anha) mauzoleju Džannat al-Muallā kapsētā 1543. gadā lika uzcelt Kanūnī sultāns Sulejmans Mekas naiba (vietvalža) Dāvuda Pašas uzraudzībā.

Agrāk mauzoleja vietā atradās koka sarkofāgs.

2. Adždād ar-Rasūlillāh mauzolejs: Šajā mauzolejā atrodas mūsu kunga Pravieša vectēva Abdulmutaliba un viņa senča Abd Manāfa kapi.

3. Abū Tāliba mauzolejs

4. Mauzolejs – mūsu mīļā kunga Pravieša svētītās mātes hazrat Āminas (radijallahu anha) piemiņas vieta (makāms)

Saskaņā ar vispazīstamāko vēstījumu mūsu mātes hazrat Āminas kaps atrodas Abvā ciematā. Taču dažos avotos ir vēstīts, ka tas ticis pārnests uz Džannat al-Muallā.

Piezīme:

Šos mauzolejus 1879. gadā lika salabot sultāns Abdulhamīds II Hans.

Evlija Čelebi rakstīja, ka Osmaņu laikos Džannat al-Muallā kapsētā bija septiņdesmit pieci mauzoleji, kas piederēja mūsu kunga Pravieša (sallallahu alaihi va sallam) vectēvam un tēvocim, citiem ashābiem un islāma dižajiem ļaudīm.

UPURĒŠANAS SVĒTKI MINĀ

Masdžid al-Džabal al-Ainija: Šeit hazrat Hamza (radijallahu anhu) kļuva par šahīdu. Allāha Sūtnis (sallallahu alaihi va sallam) šeit veica namazu, būdams bruņojies un kaujas ekipējumā.

HAMĪDIJAS MOŠEJA – MEKA

HAZRAT ABŪ AJŪBA AL-ANSĀRĪ (EYÜP SULTAN) MĀJA

OSMAŅU KAZARMAS – MEKA

TAIJIBAS PIRTS – MEDĪNA

RAĪSIJAS MINARETS – MEDĪNA

OSMAŅU ARHITEKTŪRAS PIEMINEKLIS – MEKA

MEKA (Mošeja labajā pusē ir māja, kurā piedzima mūsu mīļais Pravietis.)