Lietus lūgšana

Hidžras sestajā gadā bija briesmīgs sausums; no debesīm nenokrita ne lāse. Tādēļ zemē neauga zāle, un cilvēki un lopi cieta badu. Kādā svētā ramadāna mēneša piektdienā ļaudis izteica mūsu mīļajam Pravietim savu lūgumu: „Ak, Allāha Sūtni! Kaut tu palūgtu, lai Visvarenais Allāhs mums dāvā lietu!…” Mūsu kungs Pravietis ar saviem ashābiem izgāja tuksnesī, un viņi bez azāna un ikāmata veica divu rakatu namazu. Mūsu kungs Pravietis apgrieza otrādi savu svētīto apmetni (ridā) un sauca takbīru. Pēc tam viņš pacēla savas svētītās rokas tik augstu, ka caur piedurknēm bija redzamas viņa svētītās paduses, un sāka lūgt: „Ak, Allāh! Dāvā mums lietu!…” Cildenie ashābi teica: „Āmen! Āmen!” Tajā brīdī debesis bija pilnīgi skaidras, nebija neviena mākoņa. Kamēr mūsu kungs Cildenākais Sūtnis lūdza, sāka pūst vējš, un debesis pārklāja mākoņi. Tad sāka smidzināt smalks lietus. Šoreiz pasauļu valdnieks lūdza: „Ak, Allāh! Lai šis lietus līst kā no spaiņa, un dari to mums par labu!” Tajā pašā mirklī sāka gāzt kā no spaiņa. Uz mūsu kunga Pravieša un cildeno ashābu drēbēm nepalika neviena sausa vietiņa. Līdz brīdim, kad viņi nonāca mājās, ūdens visu apkārtni bija pārvērtis ezerā. Visi brida pa ūdeni. Lietus turpinājās. Tajā dienā, nākamajā dienā, vēl nākamajā… Nākamās piektdienas namaza laikā cildenie ashābi teica: „Ak, Allāha Sūtni! No lietus ūdeņiem sāk brukt mūsu mājas, un mūsu lopi sāk slīkt. Kaut tu palūgtu Visvareno Allāhu, lai lietus mitētos!…” Mūsu mīļais Pravietis pasmaidīja, pacēla savas svētītās rokas un lūdza:

„Ak, mans Kungs! Sūti šo lietu uz tīrumiem, uz vietām, kur aug koki, un uz ielejām!” Tajā pašā mirklī lietus, kas bija lijis veselu nedēļu, mitējās, un sāka līt tajās vietās, par kurām bija lūgts.

Pasaules pārplūda ar gaismu
Naktī, kad dzima Muhameds,
Ticīgais un munāfiks tika nošķirti
Naktī, kad dzima Muhameds.
No debesīm uz zemi tika raidīta gaisma,
Ieradās septiņie un četrdesmit,
Mūkam aizrāvās mēle
Naktī, kad dzima Muhameds.

„Šodien (Gābas karagājienā) labākais no mūsu jātniekiem ir Abū Katāda, bet labākais no mūsu kājniekiem – Salama ibn Akva” Svētais hadīss